Ielu reklāma digitālajā laikmetā

Digitālā reklāma nespēj visu. Izstrādājam, maketējam, drukājam, uzstādām vides reklāmu. Tava ideja, mūsu uzpildījums.

Ārpusinterneta jeb oflaina reklāmas veidošana

Biznesa sākšana ir mazākā problēma. Grūtāk ir izdarīt tā, lai cilvēki par to uzzinātu. Ārpusinterneta jeb oflaina reklāma ir gadu desmitiem pārbaudīts veids, kā ieinteresēt ļaudis pirkt produktus un izmantot pakalpojumus.

Ielu reklāma, TV un virāls saturs ir vienīgie reālie veidi, kā popularizēt brendu. Vēlams, lai šie kanāli darbotos saistīti, bet sākt ieteicams ar reklāmu ārā, uz ielām. Āra reklāma zīmola darbības sākumā paceļ atpazīstamību par 47% ātrāk, nekā izmantojot tikai digitālos kanālus. Kāpēc? Tāpēc, ka to nevar atfiltrēt un aizvērt, atliek tikai iet garām un neskatīties, un vienalga pēc simtās reizes logotips paliek atmiņā.

Ja piekar baneri, tad tas nenozīmē, ka tauta tūlīt skrien pirkt. Nē. Ir runa par to, ka zīmols vispār parādās auditorijas redzes lokā. Cilvēki skatās un saprot, ka firma ir īsta, dzīva, tai ir nauda reklāmai, tātad var tai uzticēties un mēģināt tās produktus un pakalpojumus. Tieši tāpēc milzīgas kompānijas vēl arvien tērē naudu reklāmai ārā, ārpus digitālajiem kanāliem.

Galvenais zīmola jeb preču zīmes uzdevums, ieejot tirgū, ir nevis pārdot par katru cenu, bet kļūt pazīstamam.

Ārpusinterneta reklāmas psiholoģija

Ir tikai 2-3 sekundes, lai gūtu panākumus.

Tieši tik daudz laika cilvēki atvēl reklāmai uz ielām. Cilvēki neiet pie milzīgajiem reklāmas stendiem ar mērķi apstāties un visu rūpīgi izlasīt. Dzīves ritms ir ātrs, cilvēki ir pārslogoti ar informāciju, smadzenes ātri skenē apkārtni un atlasa to, kas šķiet nozīmīgs, tāpēc efektu dod tikai tāda reklāma, kas vienā mirklī piesaista skatienu un izraisa emociju. 1,5-3 sekunžu laikā ir jāpaspēj paziņot, kas tiek reklamēts, kas tas noder un kāds no tā labums tam, kas reklāmu ir ieraudzījis.

Ja informācijas pārāk daudz, ja ir pārlieku daudz detaļu, uzmanība automātiski tiek pārslēgta uz citu vizuālo kairinātāju – citu reklāmu, automašīnām, cilvēkiem. Jo ātrāk cilvēks saprot domu, jo lielāka varbūtība, ka izveidotā reklāma tiks uztverta un paliks atmiņā. Cīņā par uzmanību uzvar nevis pati kreatīvākā, bet vissaprotamākā un momentāni uztveramākā reklāma.

Jo ātrāk cilvēks kustas, jo mazāk uzmanības velta apkārtnei. Kājāmgājējs vidēji skatās uz reklāmu ne vairāk par 3 sekundēm. Autovadītājs braucot paskatās uz ziņojumu dēli ne ilgāk par 1-1,5 sekundēm.

Protams, reklāmu izvieto vietās, kur kustība ir lēna, piemēram, krustojumos, pie luksoforiem, sastrēgumu vietās, sabiedriskā transporta pieturās. Tur lasīšanas laiks ir ievērojami lielāks.

Interesanti, ka reklāma tiek uztverta arī ar perifērisko redzi. Pat neskatoties uz plakātu, smadzenes piefiksē košus un neparastus elementus: kontrastējošas krāsas, kustību, sejas, liela izmēra tekstu.

Pētījumos konstatēts, ka cilvēkiem pilsētās veidojas “baneru aklums”, tomēr ir fiksēta ātrāka reakcija uz pazīstamiem logotipiem, īsām, emocionālām frāzēm, vizuāliem elementiem, kas saistīti ar pamatvajadzībām (ēdienu, bērniem, drošību, naudu u.c.).

Līdz ar to efektīva ir tā reklāma, kuras ietekmē nostrādā automātiska reakcija. Tiek izmantoti pazīstami uztveres paterni, kuru uztveršanai un apstrādei smadzenēm nav vajadzīga papildu enerģija.

Kā veidot kreatīvu, kas piesaista momentāni

• Emocijas, humors, vizuālas asociācijas. Atmiņā paliek nevis informācija, bet emocijas. Labāk strādā reklāma, kas izraisa smaidu, izbrīna vai šķiet pazīstama. Humors papildus samazina kritisku uztveri un padara zīmolu par savējo, palīdz zīmolam izskatīties draudzīgam, cilvēcīgam.
• Pazīstami simboli un metaforas, piemēram, sirds, atslēga, bulta augšup, padara domu ātrāk uztveramu, pastiprina ideju, jo tā kļūst saprotama bez vārdiem. Vizuāla metafora tiek uztverta ātrāk un kvalitatīvāk, piemēram, apdrošināšanas reklāmā ola bruņuvestē.
• Vizuālā hierarhija. Galvenajai domai jābūt priekšplānā. Pareiza kārtība: galvenā doma, vizuāls akcents (attēls, varonis), precizējums, logotips, darbība. Tā kā skatiens parasti virzās no augšas uz leju pa diagonāli, tad logotipu parasti novieto apakšā un sānos.
• Izmērs. Āra reklāmai jābūt lielai, lielākai, vēl lielākai. Tekstam jābūt izlasāmam 30-50 metru attālumā. Parasti izmanto 210-250 punktu lielu fontu, sans-serif, treknrakstu vai semibold.
• Cits vizuālais noformējums, nekā gaidīts. Tas ir spēcīgs uzmanības pievēršanas trigeris. Smadzenes automātiski fokusējas uz kaut ko, kas nesakrīt ar pierastiem šabloniem. Piemēram, objekts ir daudz lielāks nekā parasti (par mašīnu lielāks ābols). Ja objekts ir liels, tātad tas ir svarīgs, nozīmīgs, nedrīkst to  neievērot. Cits piemērs: izskatās, ka objekts uzkritīs skatītājam virsū. Var paspēlēties ar perspektīvu.

Reklāmai ārā ir jābūt saprotamai vienā mirklī un bez paskaidrojumiem.

Reklāmas atkārtošana ir pamatu pamats

Vizuālajai reklāmas daļai jābūt vienā stilā, pati reklāma jātiražē uz iespējami daudziem nesējiem. Jo biežāk cilvēks redz reklāmu, jo lielāka iespēja, ka atcerēsies. Kāpēc?

To var izskaidrot ar Ebinhausa likumu: 20 minūtes pēc informācijas saņemšanas tiek zaudēti 40%, pēc diennakts – 70%, pēc nedēļas – 80%.

Regulāra reklāmas parādīšana atrisina sliktās atmiņas problēmu un palīdz auditorijai saglabāt reklāmas domu ilgu laiku.

Turklāt visiem izveidotās reklāmas materiāliem ir jābūt vienotā stilā. Katram banerim, posteram, plakātam ir jābūt daļai no vienotas reklāmas domas.

Reklāmas kreatīvs un asociācijas

Reklāma paliek atmiņā daudz labāk, ja izsauc košas, saprotamas asociācijas. Saskaņā ar kognitīvās psiholoģijas un neiromārketinga pētījumiem cilvēks spēj apstrādāt vizuālu informāciju nepilnā sekundē, tas ir, ilgi pirms sāk darboties apzināta analīze. Tēli, kas izsauc pazīstamas asociācijas (sociālas, kulturālas, sensoras), aktivizē jau esošas neironu ķēdes, iedarbina emocionālas un intelektuālas reakcijas, līdz ar to skatītājs momentāni uztver jēgu.

Reklāmas saturs

Reklāmā ievietotajam tekstam ir jāatbilst likumdošanai.

Par reklāmas saturu var sodīt, ja:

• tekstā tiek aizskarts trešo personu gods un cieņa,
• produkti un pakalpojumi tiek salīdzināti ar kāda cita zīmola piedāvāto,
• tiek reklamēti izstrādājumi, kurus šādā veidā reklamēt ir aizliegts.

Nav ieteicams dot neizpildāmus solījumus un piedāvāt to, kā nav, piemēram, cenas, kuras faktiski izrādās lielākas, īpašības, kas izrādās pārspīlētas, piegādi, kas izrādās neiespējama.

Ārpusinterneta reklāmas veidi

Milzīgi plakāti un reklāmas paneļi uz ielām, lielceļu malās, pie māju sienām. To veidu ir daudz. Latviski nav iegājušies noteikti nosaukumi. Kā piemērus var minēt tādus āra reklāmas veidus kā brandmūris, gala laitbokss, reklāmas kronšteins, kronšteinpanelis, sitiformāts, skrollers, bilbords.

Bukleti, brošūras, flajeri, skrejlapas nav pagātnes atliekas, bet strādājošs servisa centru un darbnīcu popularizēšanas instruments. Flajeru izdalīšana ļaužu pulcēšanās vietās dod rezultātus. Tas ir labs veids, kā detaļās aprakstīt apkārtnes iedzīvotājiem sava pakalpojuma priekšrocības.

Izkārtnei vienkārši ir jābūt, pretējā gadījumā cilvēki nezinās, kur tava firma atrodas. Izkārtne ir regulārs atgādinājums garāmbraucējiem un garāmgājējiem, ka problēmu risinājums ir tieši šeit. Lokāls bizness bez izkārtnes zaudē 30% klientu.

Vizītkartes ir klasisks informācijas izplatīšanas veids. Tās ir īpaši noderīgas, ja mērķauditorija uzturas apkārtnes ofisos, jo savas vizītkartes var atstāt tur. Vajag tās dot klientiem, jo vizītkartes ir aptaustāmas un reālas, un daudziem tas ir svarīgi pat totālas digitalizācijas laikā.

Baneri ir lieli, grafiski objekti, kas tiek izvietoti uz fasāžu sienām un milzu plakātiem. Izmēru ierobežo pieejamā virsma un pasūtītāja budžets. Milzīgai reklāmai nav nekādu iespēju palikt nepamanītai. Baneri ir pieejami arī mazākos, mobilos formātos, piemēram, roll-up.

Uzlīmes uz transporta, skatlogiem, iekštelpu sienām ir pieejamas jebkādā izmērā, kuru atkal ierobežo tikai pieejamā platība un budžets. Tās ir lētākas par baneriem. Ar uzlīmēm var aplīmēt kioskus no ārpuses un iekšpuses, veidojot samērā viegli maināmu dizainu. Uzlīmes ir svarīga gaismas kastu sastāvdaļa, jo uz tām drukā vizuālo daļu.

Plakātus un afišas bieži drukā uz pašlīmējoša materiāla, kas pēc būtības ir tās pašas uzlīmes.

Pop-up stendi, stāvfigūras un līdzīgi objekti ar apdruku palīdz piesaistīt uzmanību tirdzniecības stendos, izstādēs un citās ļaužu pulcēšanās vietās.

Prezentlietas, dāvanas, ielūgumi, magnēti tiek vairāk vai mazāk personalizēti ar noteiktu apdruku un kalpo kā reklāma.

Iepakojums neatpaliek reklāmas funkciju ziņā, tas arī ir svarīgs reklāmas veids.

Par reklāmu kalpo pat kanvas (ekskluzīvs veids, kā celt zīmola imidžu), pagaidu tetovējumi, aploksnes, pastkartes, skrituļdēļi, kalendāri, grāmatas, spilveni (mīksta un maiga reklāma), birkas, cenu zīmes, etiķetes, Ziemassvētku un Jāņu dekori un daudz kas cits. Apdrukāt iespējams jebko. Atliek tikai vēlēties, un mēs tavas vēlmes piepildīsim!

Mērķauditorija

Par mērķauditoriju sauc cilvēkus, kam varētu interesēt reklamējamie produkti un pakalpojumi. Tie ir potenciālie patērētāji.

Reklāmas veidošanas panākumi ļoti lielā mērā ir atkarīgi no spējas noteikt ne vien mērķauditorijas pamatkritērijus, bet arī dziļāku motivāciju. Ja zina klienta motivāciju, problēmas un to, cik bieži viņš brauc atvaļinājumā, tad iegūst daudz priekšrocību:

• Var parādīt produktu izdevīgākā gaismā, jo zina, uz ko spiest, ko akcentēt.
• Popularizēt produktu pareizi.
• Uzsākt efektīvākas mārketinga kampaņas un izteikt piedāvājumus, kas patiešām ieinteresē klientus.
• Var atrast jaunu pieeju auditorijai.
• Saprast, cik ilgs ir pārdošanas cikls, lai varētu labāk plānot naudas plūsmu.
• Var samazināt reklāmas izmaksas un reizē palielināt pārdošanas apjomu.

Lai to visu dabūtu gatavu, ir ne vien jāsavāc informācija, bet jāprot ar to strādāt.

Kā vākt informāciju:

• Anketēšana, aptaujas, intervijas. Tā iegūst ne vien demogrāfiskos datus, bet arī klientu motīvus. Var aptaujāt tos, kas atnāk uz veikalu. Var sūtīt e-pastā vai soctīklos saiti uz gūgļa aptaujas formu. Var aptaujāt telefoniski, piemēram, pasūtījuma pieņemšanas laikā. Lai iegūtu lielāku atsaucību, der padomāt par kādu balvu, atlaidi, bonusu.
• Pasūtījumu veikšanas informācija CRM sistēmā vai atsevišķi, ja tādas sistēmas nav. Ir jāattiecas pret klientu informāciju ļoti nopietni, pretējā gadījumā ir jātērē liels mārketinga budžets jaunu klientu piesaistīšanai. Esošus klientus noturēt ir vieglāk un lētāk.
• Google Analytics dati par tiešsaistes auditoriju.
• Forumi, soctīkli, tematiskas apvienības ir informācijas jūra, kurā visai maz kāds prot labi peldēt. Var noteikt psiholoģisku klienta portretu pēc komentāriem. Ir vērts uzturēties tur, kur uzturas klienti.
• Konkurenti. Negaidīti, vai ne? Konkurenti ir neaizstājams informācijas avots par mērķauditoriju. Der izpētīt viņu vietnes, reklāmu, aiziet ciemos. Der pārņemt viņu pieredzi unikāla pārdošanas piedāvājuma izveidošanā.

Mērķauditoriju vajag segmentēt jeb sadalīt loģiskās daļās. Ne visiem ir vienas un tās pašas problēmas un mērķi. Ir jāatrod scenāriji, kas atkārtojas. To var izdarīt ar 5W metodes palīdzību:

• Kas (what). Kādas produktu un pakalpojumu grupas interesē.
• Kurš (who). Kādu cilvēku grupas interesējas par produktu grupām.
• Kāpēc (why). Kas izraisa interesi, kādas problēmas risina.
• Kad (when). Kad un cik bieži pērk un pasūta.
• Kur (where). Kur tiek pieņemts lēmums pirkt, kur par tavu firmu uzzina.

Piemēram, mobilo telefonu servisa firma šādā veidā noskaidro, ka viena klientu grupa dzīvo vai strādā tuvumā un atrod firmu kartē vai ierauga izkārtni, un otra klientu grupa meklē modernus aksesuārus, izmantojot heštegus soctīklos. Ir acīmredzami, ka reklāma katrai šai klientu grupai jāveido atsevišķi.

Kā segmentēt B2B klientus:

• Pēc uzņēmuma lieluma.
• Pēc atrašanās vietas.
• Pēc aizņemtās tirgus nišas.
• Pēc darbiniekiem.
• Pēc izmantotajām tehnoloģijām.

Piemēram, printeru remonta firmai ir korporatīvi klienti ar simtiem ofisa darbinieku, un šie klienti vēlas, lai speciālisti brauc un remontē pie viņiem un lai sadarbība būtu ilgstoša, un ir mazas firmiņas, kam remonts nereti nav pa kabatai, tāpēc paši nes savus printerus uz remontu. Tie ir divi atšķirīgi segmenti, un katram nepieciešams savs piedāvājums.

Nākamais solis ir mērķauditorijas portreta jeb avatāra izveidošana. Jo precīzāk var iztēloties personu, kurai adresē veidojamo reklāmu, jo lielāka iespēja, ka tā nostrādās efektīvāk.

B2C jeb klienta, jeb pircēja portrets ir vispārināts mērķauditorijas profils. To veidu katram segmentam.

• Dzimums.
• Augums.
• Dzīvesvieta.
• Ģimenes stāvoklis.
• Bērnu skaits.
• Darbs.
• Ienākumi.
• Hobiji, aizraušanās.
• Vēlmes, vajadzības, bailes.

Piemēram, autoservisa klienta portrets. Pēteris, 37 gadi, dzīvo piepilsētā, autoservisa tuvumā. Ienākumi virs vidējā, kas atļauj investēt auto apkopē. Interesē tehniski jauninājumi auto nozarē. Vēlas, lai servisā apkalpo ātri un kvalitatīvi. Nepieciešams uzticams automobilis, drošība un komforts uz ceļa. Baidās no augstām remonta izmaksām, neprofesionālas un ilgas apkalpošanas.

B2B klienta portrets:

• Ar ko uzņēmums nodarbojas?
• Cik ilgi ir tirgū?
• Kādas vērtības propagandē, kāda ir misija?
• Kas vada? Ar kādiem darbiniekiem ir sadarbība?
• Kādi ir uzņēmuma ienākumi?

Piemēram, datoru remonta klienta portrets: interneta veikals, kas pārdod materiālus māksliniekiem. Strādā 7 gadus. Par galveno uzskata kvalitāti un uzticamību. Misija ir piedāvāt plašu sortimentu, lai klienti var gleznot dažādās tehnikās. Ir zināms direktora vārds un telefons. Sadarbība notiek ar pārdošanas menedžeri. Ir zināmi veikala gada ienākumi.

Mērķauditorijas noteikšanas mērķis ir iespēja sarunāties ar viņiem vienā valodā, saprast viņus, iegūt pašu svarīgāko – uzticību. Mārketinga un reklāmas veidošanas pasaulē ir vienkāršs likums: labāk uzticēties tiem, kuri saprot.

Reklāmas vīrusainums

Kāpēc vienu reklāmu cilvēki rāda viens otram, fotografē, liek soctīklos, bet citu ne? Biznesa skolas profesors Jons Bergers ir izdalījis sešus iemeslus:

• Sociāla valūta. Saturs, ar kura palīdzību cilvēks izskatās labāks apkārtējo acīs. Vērtība ir atkarīga no tā, ko konkrētā ļaužu grupā atzīst par uzmanības vērtu.
• Trigeri jeb reklāmas daļas, kas izsauc noteiktas, stabilas, vispārzināmas asociācijas.
• Emocijas. Cilvēki noteikti grib pastāstīt pārējiem par to, kas izraisījis dusmas, sašutumu vai prieku. Piemēram, par sporta komandas uzvaru.
• Publiska redzamība. Cilvēks runā par to, par ko runā pārējie, lai parādītu, ka iekļaujas grupā. Parasti tas novērojams ar mūziku saistītās grupās.
• Praktiska vērtība. Ir atrasts kādas problēmas risinājums.
• Stāsti. Aizraujoši, uzmanību piesaistoši stāsti par kaut ko.

Natīvā reklāma

Par dabisku sauc reklāmu, kurā tiešā veidā nekas netiek reklamēts.

Natīvās reklāmas aizsācējs ir amerikāņu biznesmenis Džons Dīrs. Lai uzmundrinātu klientus, viņš žurnālā publicēja rakstu par purva augsnes aršanu minimālām pūlēm, mazliet pieminot speciālu firmas arklu. Rezultāts bija negaidīts: tehniku izpirka neredzētā ātrumā.

Septiņdesmitajos gados netiešo reklāmu sāka izmantot kino.

	Kontentmarketings	Natīvā reklāma	Reklāma
Caurspīdīgums	Zīmols atklāti publicē noderīgu, izglītojošu, izklaidējošu saturu	Skaidri norādīts reklāmdevējs	Acīmredzama reklāma, vizuāli atdalīta no pārējā satura
Mērķis	Ilgstošu attiecību veidošana	Netieša pārdošana	Tieša pārdošana
Piemērs	Vietne Druku.lv	Žurnālā publicēts tūrisma aģentūras raksts par ceļojumu uz Ķīnu	Baneris uz ielas
Veids	Zīmola sniegta informācija	Rediģēts saturs reklāmas nolūkos	Reklāmas formāts, ko neslēpj kā saturu
Atbildība	Zīmols	Reklāmas devējs un vieta	Reklāmas devējs un vieta
Auditorijas uzticība	Liela, ja saturs ir kvalitatīvs	Atkarīga no reklāmas integrācijas	Salīdzinoši zema

Jo grūtāk ieraudzīt komerciālo zemtekstu, jo labāka integrācija. Parasti materiālā ir norāde uz vietni.

Natīvās reklāmas pazīmes:

• Pilnībā sakrīt ar vietas tēmu. Raksts par riepām ir auto vietnē, nevis vecāku portālā.
• Izskatās pēc ierasta satura. Sakrīt noformējums: fonti, stils.
• Pati par sevi ir noderīga, ja izņem norādi uz reklāmas devēju.

80% natīvās reklāmas ir raksti. Tie ir apskati, piemēram, 10 labākie servisi, konkrētu produktu apskati, blogi portālos, piemēram, risinājumu apraksti draugiem.lv, raksti influenceru kanālos.

Saistīti raksti

Reklāmas izgatavošana, dizains, CTA, krāsas. MI izmantošana. Kāpēc vispār vajag reklāmu ārpus interneta? Ielu reklāmas rādīšanas laiks. Izgatavošanas un izvietošanas kļūdas.

Reklāmas druka uz jebkā. Ārpusinterneta reklāmas atdeves aprēķināšana. Pareizas reklāmas izveidošana, kas pilda uzdevumu piesaistīt uzmanību, palikt atmiņā, rosināt rīkoties. Bezmaksas foto izmantošana reklāmā.

Biznesa reklāma ārpus interneta. Stratēģijas, kas strādā tiešsaistes laikmetā. Oflaina reklāmas priekšrocības un trūkumi. Ārpusinterneta efektivitātes mērīšana. Reklāmas psiholoģija.

Reklāmas uzrakstu lielums. Cik lielai jābūt labi uztveramai reklāmai. Vairāki kalkulatori, vienkārši un sarežģīti, ņemot vērā pārvietošanās ātrumu.

Reklāmas dizains, kas piemērots ārpusinterneta videi un patiesi strādā. Fonti. Krāsas. Lielums. Minimālisms. Dizaina kļūdas. Dizaina pārbaude jeb testēšana.

Vienu vārdu sakot, ielu reklāma ir nepieciešama, bet nevajag dzīties pie dārgajiem videoekrāniem ar video. Mazajam biznesam pieklājas sākt ar pašiem pamatiem, tas ir, statiskajiem ielu plakātiem. To spēks un vērtība ir ilgtermiņā, kā arī izvietojumā tur, kur regulāri uzturas mērķauditorija, tāpēc ir jāuzzina, kas viņi tādi ir, kā izskatās, kurp iet un kāpēc vispār viņiem tavu pakalpojumu un preci vajadzētu vajadzēt. Pēc tam nāc pie mums, un mēs visu noorganizēsim!

⚠️ Reizēm atsakāmies pieņemt pasūtījumus, it īpaši lielā pirkšanas drudža laikā pirms svētkiem, jo kvalitāti vērtējam augstāk par apjomu. Ceram, ka saproti mūs pareizi, jo tas ir tikai un vienīgi tavā labā.