Kļūdas lēmumu pieņemšanā

Cilvēka prāts izmanto viltības, lai vienkāršotu informācijas apstrādi. No vienas puses tas ir vajadzīgs, lai izdalītu svarīgāko, no kā izdarīt secinājumus, un netērētu pārāk daudz enerģijas. No otras puses tāds mehānisms liek pieņemt pārsteidzīgus, nepārdomātus lēmumus. Reizēm lēmumi šausmīgi, jo prāts daudz ko vienkārši neņem vērā, bet cilvēkam šķiet, ka rīkojas ļoti saprātīgi un racionāli.

Katram ir savas ierastās lēmumu pieņemšanas kļūdas, kas tiek atkārtotas visu laiku. Ar to nevajag samierināties, vajag pārvarēt viltībā pašam savu prātu.

Pieķeršanās pirmajam

Prātam ir tieksme ņemt par galveno pirmo piedāvāto variantu un salīdzināt ar to pārējos. Piemēram, autosalonā klientam pašu pirmo parāda modeli, kas pārsniedz klienta budžetu, lai cilvēks ar šo cenu salīdzinātu sev piemērotās un tās viņam šķistu vēl pievilcīgākas. Tā tiek pārvarēta pretošanās nopirkt.

Šāda prāta tieksme veido tuneļveida domāšanu. Uztvere sašaurinās.

Ar šo tieksmi ir ļoti grūti cīnīties, bet samazināt tās ietekmi noteikti ir vērts. Jāapzinās, ka prāts veido tādu pieķeršanos. Pēc tam jāsaprot, ka šī informācija ir relatīva. Tā var pievērsties informācijai, kas lēmuma pieņemšanai ir nozīmīgāka.

Aizspriedumaina uztvere

Vispopulārākā prāta tieksme ir filtrēt informāciju, balstoties uz agrāk izdarītiem secinājumiem. Ja informācija ir pazīstama, tā tiek vērtēta augstāk, nekā tāda, par ko nav agrāk iegūta priekšstata. Nereti pēdējā vienkārši tiek atmesta.

Šis mehānisms darbojas zemapziņā, gandrīz automātiski, neapzināti. Ir jāapzinās, ka tas izkropļo faktu un apstākļu uztveri.

Ar šo tieksmi cīnās, vispirms kritiski izvērtējot savus uzskatus un pārbaudot informāciju, kas ir to pamatā. Otrkārt, jāpārliecinās, vai apkārt neveidojas vienveidīgas informācijas “burbulis”, kā parasti notiek, iegūstot ziņas tikai no nedaudziem avotiem. Treškārt, jāpalūdz tādu cilvēku viedoklis, kas uz visu skatās no cita redzes viedokļa. Tas sniedz iespēju palūkoties plašāk, pat tā, kā agrāk nav ierasts.

Pieejamības efekts

Cilvēkam ir tieksme piedot vairāk vērtības tādai informācijai, kas parādās pirmā. Tā prāts var neveikt pilna mēroga izpēti un ātri izlemt, it īpaši, ja trūkst laika un citu resursu.

Ir jāiemācās sakārtot vienā līmenī visus faktus, gan tos, par kuriem runā visi, gan tos, ar kuriem netiek izdarīts spiediens uz prātu. Ir jāiegaumē, ka pirmās galvā ienākušās domas nav pietiekamas saprātīgu lēmumu pieņemšanai. Ir jāšaubās un jāvērtē visas saņemtās informācijas uzticamība.

Pārlieks optimisms

Optimisms ir laba lieta, bet tas liek domāt, ka konkrēti savā situācijā negatīva iznākuma varbūtība ir nenozīmīgi maza. Sliktas lietas, protams, notiek, bet ar citiem. Tā cilvēks sāk pārāk augstu vērtēt savu spēju kontrolēt situāciju, līdz ar sāk ignorēt risinājumam ļoti noderīgu informāciju.

Tā cilvēki neatliek naudu kritiskiem brīžiem, jo ikdienā taču nekas tāds nenotiek.

Pārvar, pirmkārt, mācoties lūkoties uz apstākļiem no malas, jo tad nākas pamatot izvēles ar objektīviem datiem. Otrkārt, var vienmēr jautāt sev: “Kas var noiet greizi?” Ir jāuzskaita visi varianti, tad jāpaskatās, kā tie var rasties. Tā var samazināt pašpārliecinātību līdz reālistiskam līmenim.

Pārlieka kompetence

Cilvēkam ir tieksme uzskatīt sevi par gudrāku, nekā ir patiesībā. Tādi cilvēki nespēj ieraudzīt kļūdas savos spriedumos, tāpēc ir pilnīgi pārliecināti, ka domā un rīkojas absolūti pareizi. Tā notiek ar visiem, tas noved pie katastrofālām sekām, tāpēc ir svarīgi iemācīties to sevī pamanīt.

Pārvar, nepārtraukti apzinoties, ka tāda tieksme pastāv, un apzināti meklējot vājas vietas. Pieļauj, ka tādas noteikti atradīsies. Otrs pārvarēšanas paņēmiens ir regulāri saņemt ekspertu vērtējumu. Objektīva kritika ātri parāda prasmju un informētības trūkumus.

Bailes no zaudējuma

Tieksme izvairīties no zaudējumiem nereti atņem jebkādu spēju pieņemt lēmumus. Ja atraida zaudējumus, tad atraida arī iespējas. Tāpēc daudzas firmas piedāvā izmēģināt savus ražojumus, lai klienti varētu novērtēt ieguvumus bez nepieciešamības samaksāt, tā samazinot iespējamos zaudējumus un pamudinot nopirkt.

Viens pārvarēšanas veids ir objektīva risku un ieguvumu izvērtēšana. Otrs veids ir vispirms aplūkot pašu sliktāko iespējamo rezultātu. Iespējams, atklāsies, ka situācija nemaz nav tik drūma, kā šķiet sākumā.

Izdzīvojušā efekts

Prātam ir tieksme vairāk uzticēties cilvēkiem, faktiem un idejām, kas ir acīmredzami saistīti ar veiksmi. Piemēram, ja vēlas atvērt restorānu, tad iedvesmojas no nedaudziem veiksmes stāstiem un neievēro statistiku, ka 60% tiek slēgti pēc gada, 80% pēc pieciem gadiem. Atkal rodas tuneļveida domāšana, kad ņem vērā veiksmi un ignorē neveiksmi.

Šo tieksmi kompensē, pirmkārt, rūpīgi pārbaudot informāciju. Otrkārt, jāapzinās, ka var nonākt šī efekta varā, it īpaši tad, ja tā ir noticis agrāk. Treškārt, jāpārliecinās, vai iedvesmojošais veiksmes stāsts nav unikāls.

Pārlieka tieksme rīkoties

Cilvēkam ļoti gribas ātrāk sākt kaut ko darīt, neskatoties uz to, ka vēl nav skaidrs, ko tieši. Šķiet, ka darīt kaut ko, vienalga ko, ir labāk, nekā nedarīt neko.

Ir jāsaprot, ka nekā nedarīšana nenozīmē roku nolaišanu grūtību priekšā vai drosmes trūkumu. Kas nedara neko, tas ir pacietīgs un spēj sevi kontrolēt. Var pajautāt sev: “Vai ir obligāti kaut kas jādara tieši tagad?” Tā var nemesties rīkoties emociju uzplūdā, apslāpēt pirmo impulsu un dot sev laiku visu apdomāt.

Uzvedības konfirmācijas efekts

Cilvēkam ir tieksme par panākumu autoru uzskatīt sevi, bet par neveiksmēs vainot ārējos apstākļus, kurus nav iespējams ietekmēt. Piemēram, ja eksāmena atzīme ir laba, tad, protams, tāpēc, ka cilvēks ir daudz mācījies, bet, ja atzīme ir neapmierinoša, tad vienkārši nav paveicies ar biļeti. Cilvēks vienkārši ignorē savus trūkumus un kļūdas, skaidrojot tos ar ārējiem apstākļiem.

Pārvar, cenšoties pamanīt vēlēšanos novelt vainu uz citiem. Šādu emocionālu vēlmi reizēm ir grūti pamanīt. Ir jāmācās analizēt savu uzvedību, tad parādīsies iespēja to mainīt. Otrkārt, jāapzinās, ka kļūdās visi, neviens nav ideāls. Tad labprātāk uzņemas atbildību par savu rīcību, ieskaitot neveiksmes. Tāda atbildība biedē, bet dod vairāk patstāvības un neatkarības.

Autoritātes efekts

Cilvēkiem piemīt tieksme vairāk uzticēties autoritāšu norādījumiem un neņemt vērā neautoritatīvu ļaužu teikto. Šī tieksme izpaužas visās sfērās. Cilvēki instinktīvi dara to, ko liek līderis. Autoritatīvi izteikumi liek ignorēt daudzus faktus.

Pārvarēt ir visvieglāk. Pirmkārt, ir regulāri jāuzdod sev jautājums, vai cilvēks patiesi ir autoritāte vai eksperts konkrētajā tēmā. Otrkārt, ir jāpārbauda, vai cilvēks ir ieinteresēts iegūt kādu konkrētu iznākumu.

***

Tā kā aprakstītās tieksmes piemīt pilnīgi visiem, jo ir “iešūtas” smadzenēs kopš dzimšanas, prasme ņemt tās vērā svarīgu un mazāk svarīgu lēmumu pieņemšanā nenāk viegli, jo gluži vienkārši aizmirstas, ka tā ir jādara, kādas tieši tieksmes piemīt un kā katru pārvarēt. Tāpēc piedāvājam izdrukāt lielāku vai mazāku šī raksta versiju un piestiprināt vietās, kas vienmēr ir acu priekšā. Tas ļoti palīdz veidot savu dzīvi labāku. Pārbaudīts.