Jo lielāks, jo redzamāks

Lielformāta burtu apdruka, izgriešana, uzstādīšana. Trīs kalkulatori maksimālas efektivitātes izmēru aprēķināšanai.

Lielformāta burti

Lielformāta burtu izvēles faktori

Ja ir runa par banera, izkārtnes vai atsevišķu burtu lielumu, cilvēki sāk mulst, cenšas uzminēt un cer, ka iznāks labi.

Lai izveidotu efektīvu izkārtni vai uzrakstu no lielformāta burtiem, ir jāsāk ar burtu lieluma noskaidrošanu.

Pēc tam rūpīgi jāizvēlas vārdi. Cilvēki nelasa neko, ko nevar uztvert vienā mirklī. Tas nozīmē, ka vārdiem jābūt pietiekami īsiem, tādiem, kurus var uztvert vienā acumirklī.

Tikai pēc burtu lieluma un daudzuma noskaidrošanas kļūst skaidrs, cik lielai ir jābūt izkārtnei, banerim vai lielformāta burtu konstrukcijai.

Burtu lielumu nosaka trīs faktori:

• attālums no skatītāja līdz tiem,
• ātrums, ar kādu skatītājs pārvietojas tiem garām, jeb laiks, cik ilgi ir iespējams pievērst tiem uzmanību,
• skata leņķis.

Ja lielizmēra burti ir novietoti slīpi pret skatītāju, tad izmēram ir jābūt krietni lielākam. Piemēram, izkārtne pie ēkas sienas ir grūti salasāma, ja cilvēks atrodas pie šīs sienas, piemēram, uz trotuāra. No otras ielas puses tā pati izkārtne ir redzama perfekti. Tas pats ir sakāms par augstumu. Ja ir krietni jāpaceļ galva, lai izlasītu, tad burtiem jābūt lielākiem.

Citi lielformāta burtu izvēles faktori

Taču izmērs pats par sevi ir tikai neliela daļa. Salasāmību nosaka vēl vairāki faktori:

Fonta stils. Fontiem ir dramatiska ietekme uz lasīšanas ātrumu, ja apgaismojums un izmērs ir tuvu uztveres robežai. Burti bez svītriņām galos (sans-serif) ir vieglāk salasāmi nekā burti ar tām (serif). Grūti lasāmi ir pārāk smalki un pārāk trekni burti. Vislabāk salasāmi ir burti ar platuma un augstuma attiecību no 1:1 līdz 3:5.

Attālums starp rakstzīmēm (kerning). Pārāk lielas un pārāk mazas atstarpes starp burtiem padara rakstīto domu grūtāk uztveramu. Lai arī atstarpes automātiski veido dators, ir vērts konsultēties ar dizaineri, lai burtu salikums neizskatītos pārāk parasts, ikdienišķs. Atstarpēm jābūt ne mazākām par 3/7 no burta augstuma.

Atstarpes starp vārdiem. Tām jābūt 75-100% no lielo burtu platuma.

Rindas izmēri. Optimālai uztverei ieteicamā rindas augstuma un garuma attiecība ir robežās no 1:5 līdz 1:10.

Atstarpes starp rindām. Tām jābūt 4/7 - 1/2 no burtu augstuma.

Lielie un mazie burti. Gan lielos, gan mazos burtus cilvēki uztver vienādi. Vārdi ar visiem lielajiem burtiem ieteicami nosaukumos un ļoti īsās frāzēs. Taču cilvēkiem ar redzes traucējumiem vairāk palīdz lielo un mazo burtu lietojums atbilstoši valodas likumiem, jo kopējā vārda forma ļoti palīdz uztvert nozīmi.

Brīvā jeb negatīvā telpa. Vārdus un frāzes nevajag saspiest pārāk cieši kopā, pretējā gadījumā svarīgākā doma kļūst neuztverama neatkarīgi no burtu izmēra. Labā prakse dizaina jomā ir tāda, ka attēli un burti aizņem tikai 40% no banera vai izkārtnes laukuma un negatīvā telpa ir pārējie 60%. Tādā veidā ziņa izceļas labāk, it īpaši publiskā telpā, kur ir daudz citu zīmju, baneru, uzrakstu, kas arī cenšas piesaistīt uzmanību.

Krāsas. Balta, sarkana un košas krāsas piesaista vairāk uzmanības nekā tumšas un neitrālas. Lielformāta burtiem ir jākontrastē uz fona. Vislabākais efekts ir melniem burtiem uz dzeltena fona. Labi varianti ir balti burti uz melna fona, melni burti uz balta fona, dzelteni burti uz melna fona. Tumsā par trešdaļu labāk saskatāmi gaiši burti uz tumša fona. Ļoti palīdz kontrastaina kontūra ap burtiem. Interesanti, ka zaļus burtus ievēro un nolasa labāk nekā sarkanus. Cilvēki ar krāsu uztveres traucējumiem slikti saskata sarkano krāsu, tāpēc auditorijas paplašināšanai šīs krāsas vietā ieteicams izmantot zaļu vai pelēku.

Apgaismojums. Līdz ar krēslas iestāšanos salasāmība strauji samazinās. Vislabāk tumsā ir izlasāmi neona burti un LED ekrāni, pēc tam seko no iekšpuses izgaismotas gaismas kastes. Ārējais apgaismojums salīdzinājumā palīdz vismazāk.

Teksta daudzums. Vidējais lasīšanas ātrums ir 250 vārdi minūtē. Tas ir 4 vārdi sekundē. Apkārtnes situācija nosaka, cik ilgi cilvēks  var veltīt uzmanību plakātam, un no tā izriet, cik daudz paspēs uztvert. Sniegt vairāk vienkārši nav jēgas.

Pazīstamu vārdu skaits. Pētījumos noskaidrots, ka uztveres ātrumu nosaka ne tik daudz rakstzīmju skaits, cik pazīstamu vārdu skaits. Ir formula t=0,31*n+1,94. Ar burtu "t" apzīmēts nepieciešamais lasīšanas laiks sekundēs, ar "n" – pazīstamu vārdu skaits. Iznāk, ka izkārtnei jābūt redzamai ne mazāk par divām sekundēm, un teksta daudzums nosaka papildu laiku, kas nepieciešams jēgas uztveršanai.

Avoti

(https://usscfoundation.org/wp-content/uploads/2018/03/USSC-Guideline-Standards-for-On-Premise-Signs-2018.pdf)

DIN 1450 standarts vācu valodā (https://www.are.na/block/34258164)

(https://en.wikipedia.org/wiki/DIN_1451)

(https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_public_signage_typefaces)

(https://www.access-board.gov/research/communication/variable-message-signing/vms-legibility/)

(https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3428264/)

(https://www.jalite-group.com/sites/default/files/LIT309.pdf)

(https://onlinepubs.trb.org/Onlinepubs/hrr/1971/366/366-005.pdf)

⚠️ Reizēm atsakāmies pieņemt pasūtījumus, it īpaši lielā pirkšanas drudža laikā pirms svētkiem, jo kvalitāti vērtējam augstāk par apjomu. Ceram, ka saproti mūs pareizi, jo tas ir tikai un vienīgi tavā labā.