Latviešu ornamenti

Vienkāršās grafiskās latvju rakstu zīmes ir sastopamas arī daudzās citās kultūrās. Savdabīgi un īpatnēji, latviešiem vien raksturīgi ir tikai šo zīmju grupējumi.

Ornamenti tiek salikti kopā no mazākiem elementiem. Pareiza kompozīcija piešķir ornamentam vērtību.

Ornamenta pamatā ir ritms. Ritmam piemīt skaistums, ko pamana vienīgi cilvēki.

Ornamentos tika mākslīgi atveidots ritms, lai apkārtnē tā būtu vairāk. To var saukt par ornamentālās mākslas sākumu.

Latviešu ornamenti atspoguļo tautas raksturu. Galvenās īpašības ir savrupība (nesaticība, individuālisms), skarbums, skaidrums.

Paši vienkāršākie ritma veidi ir rinda (tiek atkārtots viens elements). Plaknē tas būtu raksts ar vienu elementu vienādos attālumos. Vai, piemēram, svītrains un rūtains audums.

Skaistāks ritma atveidojums ir pamīšus divu vai vairāku elementu atkārtošana.

Visskaistākais latviešu ornamentu ritms ir neatkārtojošies elementi. Līdz pat 50 vienā jostā. Lai nemestos raibs, nereti elementus atkārto vienu vai divas reizes.

Nevienai citai tautai nav rakstu ar atkārtotiem vai neatkārtotiem elementiem, kuru atstarpes arī veido rakstu.

Tāpat nekur citur nav atrasts, ka atkārtojošies elementi būtu attēloti citādās krāsās vai apgriezti otrādi, vai abējādi.

Vertikāla simetrija latviešu ornamentos vislabāk parādās Austras koka rakstos. Latviešiem ir raksturīgs līniju viendabīgums, bez sīkākām spuriņām galos, kā arī taisnums.

Latviešu ornamentos ir atrodami daudzstūri līdz 8 malām. Zvaigznes ir tikai ar 4, 6 vai 8 stariem.

Centra simetrija ar 4 zariem, kurā elementi apvērsti gan vertikāli, gan horizontāli, visplašāk apspēlēta ugunskrustos. Nekur citur kā latviešu ornamentos ugunskrusti nav atrasti tik lielā dažādībā, vairāk nekā 30 variantos.

Latviešu ornamenti pārsvarā tiek veidoti taisnstūrī ar malu garumu attiecībām 1:2.

Savrupums izpaužas malu, stūru un galu rotāšanā, izceļot tos atsevišķi, kā arī malu rindu nesavienošanā stūros nekādā veidā. Skarbums izpaužas kā maigu, saistītu pāreju trūkums no viena elements citā; elementi tiek vienkārši atdalīti viens no otra.

Interesanta parādība ir elementu aplauzumi, ja tie neietilpst rindas platumā. Tas novērojams jostās, kurās nereti redzama tikai centrālā dekoratīvo elementu daļa.

Latviešu ornamentos tiek lietota polihromija: uz balta laukuma sarkana, dzeltena, zaļa, zila krāsa bez pārejām, gaišuma maiņas un nokrāsām. Tiek liktas kopā visas krāsas, izņemot sarkanas un zilas krāsas pāri.

Kontrasta ritmam latviešu ornamentos tiek lietota vieta bez nekādiem rakstiem un vieta, kas aprakstīta visā pilnībā, ne par maz, ne par daudz. Pilnīgums jeb kuplums saredzams tikai kontrastā ar neko kā kupls ozols klajā laukā.

Kompozīcijā tiek lietoti salikumi 1+1, 1+3, 3+3. Trejdeviņi jeb 3+3+3 tiek lietots ļoti reti, jo ir pārliecīgs jeb pārspīlēts.

Latviešu ornamentu formas ir vienmērīgi vienādas, nav masīvu elementu ar sīkām detaļām. Tīras, neaprakstītas vietas ir vienādi lielas ar aprakstītām.

Avoti

E. Brastiņš – Latvju raksta kompozīcija – Rīga, 1925.

Saistīti raksti

Latvju raksti un zīmes. Garš uzskaitījums ar attēliem.

Latviešu spēka zīmes. To iedarbība, rašanās, piemērotība. Garš nozīmju saraksts ar zīmējumiem. Saderīgas un nesaderīgas zīmes. Statiskas un dinamiskas zīmes.

Lielvārdes jostas zīmējums. 1988. gadā to noaudis L. Paegle.

Auto uzlīmes “Latvju raksti”. Daudz zīmējumu.

Šajā un saistītajos rakstos ievietotie attēli ir pieejami vektoru formātā. Ja ir interese, raksti.