Sākums > Kalendārs
Par kalendāru sauc laika skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības, kā arī veidus, kā šo sistēmu attēlot un izmantot, tas ir, sarakstu ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; iespieddarbu (piemēram, grāmatu, tabulu, bloknotu, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem). (Šeit un daudzviet tālāk tekstā informācija ņemta no https://tezaurs.lv/kalendārs.)
Vārds “kalendārs” cēlies no latīņu “calendae” (izrunā “kalendas”, nozīmē “mēneša pirmā diena”). Latīņu vārds “calendarium” nozīmē “grāmatvežu rēķinu grāmata, , parādu grāmata, reģistrs”, tādējādi ar šo vārdu ir saistīta parādu un nodevu iekasēšana reizi mēnesī.
Kalendārs kā laika skaitīšanas sistēma
Kalendārs ir dienu organizēšanas sistēma. Laika periodiem – dienām, nedēļām, mēnešiem, gadiem – tiek piešķirti nosaukumi. Datums ir konkrēta brīža norāde šajā sistēmā.
Parasti, bet ne vienmēr, kalendāra notikumi ir sinhronizēti ar saules un mēness kustību pa debesjumu. Tā ir radies lunārais jeb mēness kalendārs, solārais jeb saules kalendārs un lunāri-solārais jeb mēness-saules kalendārs.
Mēness kalendārs
Par mēness kalendāru sauc laika skaitīšanas sistēmu, kurā par pamatvienību izmantots sinodiskais mēness, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas. Piemērs ir Islāma kalendārs. Dažādi Mēness riņķošanas periodi ilgst 27,2-29,6 diennaktis, tāpēc neprecizitāte ir kaut kādā veidā jākompensē ar mainīgu mēneša ilgumu vai papildu dienu ieviešanu.
Saules kalendārs
Par saules kalendāru sauc laika skaitīšanas sistēmu, kuras pamatā ir novērojamā periodiskā Saules kustība pa ekliptiku. Piemēri ir Jūlija, Gregora un persiešu kalendāri.
Mēness-saules kalendārs
Par šādu kalendāru sauc laika skaitīšanas sistēmu, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu. Vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši. Piemēri ir tradicionālais ķīniešu kalendārs, indiešu, budistu un ebreju kalendārs.
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs ir gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras. To sauc par veco stilu jeb vecā stila kalendāru.
Gregora kalendārs
Gregora jeb jaunā stila kalendārs ir gadu skaitīšanas sistēma, kurā vidējais kalendārā gada garums ir 365,2425 diennaktis (Saules gada garums ir 365,2422 diennaktis) un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII. Šis kalendārs tiek plaši lietots mūsdienās, tas ir de facto starptautisks standarts. Garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma. Dienu skaits gadā ir 365, garajā gadā 366, pievienojot 29. februāri. Šī kalendāra kļūda attiecībā pret novērojamo Saules kustību pieaug līdz vienai diennaktij aptuveni 3300 gadu laikā.
Gregora kalendāram ir vairāki trūkumi:
- nevienāds mēnešu garums (28, 29, 30, 31 diena);
- ceturkšņa nevienlīdzība (90, 91, 92 dienas);
- pusgadu nevienlīdzība (181, 182, 184 dienas);
- neatbilstība starp mēneša dienu numuru un nedēļas dienām;
- katrs jaunais gads sākas citā nedēļas dienā;
- tas apsteidz astronomisko gadu;
- neatbilstība starp mēnešu nosaukumiem un to kārtas numuriem, piemēram, septembris, oktobris, decembris.
Vairākas citas laika skaitīšanas sistēmas var aplūkot Wikipēdijā (https://lv.wikipedia.org/wiki/Kalendārs).
Kalendāra vēsture
Protams, saules un mēness kustība pa debesīm ir pati redzamākā parādība, kas notiek ar apskaužamu regularitāti, tāpēc nav bijis divu domu, ka pirmā laika mērīšanas vienība bija diena. Atkarībā no mēness fāzēm garākus laika sprīžus sāka iedalīt mēnešos.
Otra ievērojamākā parādība bija gadalaiku maiņa, tāpēc attiecīga garuma laika sprīdi nosauca par gadu.
Lai arī senatnē dominēja laika skaitīšana pēc mēness, ir interesanti, ka senajā Romiešu kalendārā atrodamas vēl senākas etrusku kultūras kalendāra paliekas ar desmit mēnešus ilgu saules gadu.
Par pirmajiem pierakstītajiem kalendāriem tiek uzskatīti seno ēģiptiešu un šumeru kalendāri.
Vēdu laikā Indijā tika izmantota sarežģīta laika skaitīšanas sistēma, lai varētu īstajā brīdī pildīt vēdiskos rituālus. Šī sistēma nav pārņemta no citām kultūrām. Interesanti, ka tajā diena sākas ar saules lēktu.
Tuvajos Austrumos ir pazīstamas daudzas kalendāru sistēmas, kuru pamatā ir Babilonijas kalendārs. Persijas impērijā ir radies zoroastriešu un ebreju kalendārs.
Helēņu periodā Senajā Grieķijā ir radušies helēņu kalendāra paveidi, no kuriem vēlāk ir izveidojies romiešu kalendārs un dažādi indiešu kalendāri.
Jau 2. gadsimtā ir bijuši pirmie mēģinājumi algoritmiski iestarpināt dienas mainīgajos mēness un saules kalendāros.
46. gadā pirms mūsu ēras Jūlijs Cēzars reformēja romiešu kalendāru, padarot to neatkarīgu no jauna mēness fiksēšanas ar vienas dienas izlaišanu reizi četros gados. Tā izveidojās mēnešu un mēness fāžu nesakritība. 1582. gadā ieviestais Gregora kalendārs likvidēja nesakritību starp Jūlija kalendāru un saules gadu.
Sākumā Gregora kalendāru lietoja tikai valstīs, kurās dominēja Romas katoļu baznīca. 19. gs. to sāka izmantot plašāk, lai būtu ērtāka starptautiskā tirdzniecība. Pēdējā Eiropas valsts, kas pieņēma šo kalendāru 1928. gadā, ir Ēģipte.
Ēra šī kalendāra izpratnē ir pārņemta no viduslaiku pieņēmuma un saistīta ar Jūlija kalendāru. Angļu valodā mūsu ēru apzīmē ar AD (Anno Domini) vai CE (Common Era).
Ideāls kalendārs
Ar mūsdienu iespējām var izveidot ideālu, nemainīgu kalendāru, un ir bijuši neskaitāmi mēģinājumi to izdarīt, taču ieviešana nav izdevusies, jo ir jāmaina pārāk daudz visās dzīves jomās, ieskaitot izmaiņas reliģiskās aktivitātēs.
Mūžīgais kalendārs
Ļoti vienkārša lieta, ko var izmēģināt ikviens, ir savākt septiņus (jo gads sākas vienā no septiņām nedēļas dienām) īso gadu un septiņus garo gadu kalendārus, un atklāsies, ka vairāk kalendāru nav nepieciešams. Iznāk tāds kā mūžīgais kalendārs. Tik vien kā katru gadu uzšķir pareizo lapu.
Ir daudz citu mēģinājumu izveidot mūžīgo kalendāru. Ir dažādas tabulas un kabatas ierīces. Ir greznas ofisa ierīces ar šādu funkciju. Taču mūsdienās ir elektroniskas ierīces, kas tos aizvieto, turklāt spēj aprēķināt vai internetā sameklēt mainīgus svētku datumus, piemēram, Lieldienas.
Zinātniska pieeja kalendāram
Pašā vienkāršākajā kalendārā tiek skaitīti laika periodi, sākot ar kādu noteiktu brīdi. Mūsdienās plaši lietotais Gregora kalendārs ietilpst šo vienkāršo kalendāru kategorijā. Sekunžu skaitīšana no kāda konkrēta brīža arī.
Sarežģītākiem kalendāriem ir vairāku līmeņu cikli.
Viena līmeņa kalendārs ar dienas numuru gadā aprakstīts ISO 8601 standartā.
Divu līmeņu kalendārā tiek skaitīti gadi, mēneši un dienas, piemēram, Gregora, islāma, ebreju kalendāros.
Nereti kalendārā tiek apvienoti sarežģītāki cikli, piemēram, gadi, mēneši, nedēļas un dienas.
Septiņu dienu nedēļa ir universāla, kaut arī šajā sakarā ir bijuši mēģinājumi visu mainīt, teiksim, ieviest desmit dienu nedēļu, kas atdūrās ne vien pret ļaužu nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas, bet arī pret veselības problēmām. Jāsecina, ka tādi nedecimāli lielumi kā nedēļas, stundas, minūtes un sekundes nav radušās no zila gaisa, bet ar lielu un pilnībā neizzinātu nolūku.
Tomēr Senajā Ēģiptē nedēļa bija 10 dienas gara, maijiem bija gan 13, gan 20 dienu nedēļas.
Ir kalendāri, kuros datums katru gadu ir vienā un tajā pašā nedēļas dienā. To panāk, pievienojot dienas kādai nedēļai. Piemēram, ir stabila kalendāra projekts ar 52 nedēļām un 1-2 dienām, kuras nav nevienā nedēļā.
Tā kā dienu skaits gadā nav vesels skaitlis, tad ir jāmaina gada dienu skaits, lai sinhronizētu kalendāru ar faktisko laika ritējumu. Tāpēc Gregora kalendārā ir garais gads un citas nianses.
Gadu skaitīšanu daudzas tautas sāk no sava, pašiem svarīga notikuma. Piemēram, japāņi gadus skaita no valdnieka kāpšanas tronī.
Astronomiskais kalendārs rodas, rūpīgi vērojot debess ķermeņu kustību. Tie ir ideāli precīzi, bet aprēķināt konkrētu dienu tajā ir ļoti grūti.
Aritmētiskais kalendārs tiek veidots no striktiem aprēķināšanas likumiem. Dienu aprēķināšana tajā ir vienkārša, bet agrāk vai vēlāk tas zaudē sinhronitāti ar patieso dzīvi, kaut vai tāpēc, ka Zemes griešanās ātrums mainās. Tas ierobežo šādu kalendāru izmantošanu ne ilgāk kā dažus tūkstošus gadu.
Par proleptisko sauc kalendāru, ko izmanto laika skaitīšanai pirms paša kalendāra ieviešanas. Saskaņā ar ISO 8601:2004 laika atpakaļskaitīšanai ir jāizmanto Gregora kalendārs, ja visi informācijas apmaiņas partneri tam piekrīt. Tajā pašā standartā ir teikts, ka ēras pārejā ir nulltais gads, kas saskan ar tīri aritmētisku pieeju, tomēr ir vēsturnieku ieviesta Bede sistēma, kurā pirms pirmā mūsu ēras gada ir pirmais gads p.m.ē. Datoros izmanto proleptisko Gregora kalendāru aprēķinu vienkāršošanai.
Kalendāra izmantošana
Praksē kalendāru izmanto, lai identificētu dienas. Tādējādi var rast kopsaucēju par pagātnes un nākotnes notikumiem, piemēram, kad sēt un kad pļaut, kad jāapmaksā rēķini, kad iet uz darbu, kad uz baznīcu un kad sāksies atvaļinājums.
Reliģiski kalendāri
Daudzās ticībās papildus faktiski izmantotajam Gregora kalendāram izmanto savus, laika gaitā pārmantotus kalendārus svētku dienu, gavēņa dienu un citu notikumu aprēķināšanai. Tādi kalendāri ir Pareizticīgo baznīcai, musulmaņiem, ebrejiem, budistiem. Indijā ir daudz atšķirīgu kalendāru.
Īpašs ir Badi kalendārs – tas ir saules kalendārs ar 19 mēnešiem, kurā katrā ir 19 dienas.
Nacionālie kalendāri
Ķīniešu, indiešu, ebreju un Jūlija kalendāri tiek izmantoti gan reliģiskiem, gan sociāliem mērķiem.
Irānā un daļā Afganistānas tiek izmantots persiešu jeb irāņu kalendārs. Irākā, Sīrijā, Turcijā un Irānā ir kopiena, kas lieto asīriešu kalendāru, kura sākums ir precīzi 4750 gadus pirms Gregora kalendāra sākuma. Etiopijā izmanto savu kalendāru kopā ar oromo kalendāru. Blakus esošajā Somālijā ir savs kalendārs papildus Gregora un islāma kalendāram. Taizemē lieto savu saules kalendāru ar dienām un mēnešiem no Gregora, bet gadiem no budistu kalendāra.
Grāmatvežu jeb finanšu kalendārs
Ar šo kalendāru apzīmē finanšu gadu, un to izmanto grāmatveži. Tajā ir 12 mēneši. Tā sākumu nosaka finanšu apsvērumi. ASV finanšu gads sākas 1. oktobrī, Indijā – 1. aprīlī vai Divali svētkos.
Tā saucamais 4/4/5 kalendārs ir mēnešu sadalīšana četrās pilna garuma nedēļās, lai katru gadu saskanētu mēneša atskaites. Janvārī ir 4 nedēļas, februārī – 4, martā – 5 nedēļas. Šajā kalendārā katru 5. vai 6. gadu jāpieliek 53. nedēļa, un to pievieno decembrī. Tam ir paredzēts ISO week standarts.
Kalendārs kā laika skaitīšanas sistēmas attēlojums
Ar kalendāru tiek saprasts pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā un izdrukātā, elektroniskā vai kādā citā formātā. Kalendārus izmanto, lai plānotu pasākumus, organizētu tikšanās. Tādējādi tipisks kalendārs satur nedēļas dienas, mēnešus, brīvdienas, svētkus. Dažādām auditorijām kalendāros iekļauj specifisku informāciju, piemēram, mēness fāzes, aptumsumus, reliģiskus svētkus. Papildu praktiskajai pusei kalendāri pilda dekoratīvu funkciju, piemēram, kalpo par regulāri mainīgu mākslas darbu.
Kalendāru parādīšanās ir cieši saistīta ar rūpniecības attīstīšanos, jo visiem iedzīvotāju slāņiem kļuva nepieciešams precīzi organizēt laiku. Parādījās ikdienā lietojami kalendāri.
Mūsdienu kalendāri ir attīstījušies kopā ar almanahiem jeb gadagrāmatām, kurās tabulas veidā tika apkopota informācija par reliģiskiem, kulturāliem, meteoroloģiskiem, astronomiskiem notikumiem, astroloģiskiem kalendāriem ar paredzējumiem visam gadam un dienasgrāmatām praktiskai un profesionālai lietošanai.
Dekoratīvi kalendāri
Liels, parasti sienas kalendārs kalpo kā dekoratīvs elements interjerā. Katrā lapā ir attēls, kas var būt saistīts ar gadalaiku. Tipiskos dekoratīvu kalendāru attēlos redzamas dabas ainavas, dabas skati, savvaļas dzīvnieki, automašīnas, fotomodeļi, popkultūras elementi. Firmas nereti par velti izdala kalendārus ar savu logo un kontaktinformāciju.
Ļoti populāri ir kalendāri ar atkailinātu sieviešu ķermeņu attēliem, nereti diezgan pornogrāfiski. Labdarības akcijām izgatavo kalendārus ar cilvēkiem komiskās situācijās.
Noplēšamie kalendāri
Noplēšamais kalendārs ir kabatas formāta grāmatiņa vai pie sienas piekarams blociņš ar noplēšamām lapām. Uz katras lapas ir informācija par vienu dienu, retāk nedēļu vai mēnesi. Savulaik tādi ir izdoti vispārējai lietošanai, sievietēm, skolēniem, sportam.
Pārliekamie kalendāri
Parasti tie ir galda kalendāri nelielas grāmatiņas veidā uz paliktņa ar pārliekamām lapām, kur viena lapa atbilst vienai gada dienai, retāk nedēļai vai mēnesim. Lapas parasti ir savienotas ar metāla turētājiem. Pirmais pārliekamais kalendārs ir parādījies 1975. gadā Barselonā.
Kabatas kalendārs
Mazformāta, nelielas pastkartes lieluma kalendārs, ko viegli ielikt kabatā. To izgatavo vai nu kā tabulu uz diezgan blīva materiāla, vai kā blociņu. Kabatas kalendārus kolekcionē, un to sauc par filotaimiju. Eiropā kabatas kalendāri ir pazīstami jau kopš 19. gadsimta. Uzreiz tika pamanīta iespēja izmantot šos kalendārus kā lētu reklāmas līdzekli, ko neizmet kā bukletus, jo izmanto ikdienā.
Kabatas kalendārus drukāja jau 1886. gadā Rīgā, M. Šulca tipogrāfijā.
20. gs. divdesmitajos gados parādījās kabatas kalendāri uz alumīnija plāksnītēm. Tos drukāja uz papīra un kartona, arī uz zīda un ādas.
Interesanti, ka mazi kabatas kalendāri ir drukāti pat uz spēļu kārtīm.
Piezīmju grāmata ar kalendāru (plānotājs, organaizers)
Parasti tā ir vidēja lieluma grāmata cietos vākos informācijas pierakstīšanai ikdienā un kalendāru, kurā fiksēt tikšanās, sapulces un citus notikumus. Šādas grāmatas satur noderīgu informāciju, piemēram, kalendāru vairākiem gadiem uz priekšu, valstu telefona kodus, savas valsts un citu valstu svētku dienas, atvaļinājuma plānošanas tabulu, laika zonu tabulu un daudz ko citu.
Darba dienu kalendārs
Atbilstoši valsts likumdošanai par svētku, pirmssvētku, pārceļamajām svētku un darba dienām valsts un pašvaldību iestādēs tiek veidots kalendārs, kurā visas šīs dienas tiek parādītas. Katram mēnesim tiek uzrādīts darba dienu un stundu skaits, reizēm arī minimālā stundas likme.
Darba dienu jeb grāmatvedības kalendārus piedāvā vairākas vietnes Latvijas internetā. Turpat ir redzami arī brīvdienu kalendāri.
Kalendārs visam mūžam
Neviens neliedz nodrukāt vairāku desmitu gadu kalendāru uz milzīgas lapas un pielikt pie sienas. Tajā var atzīmēt savas dzīves notikumu periodus un vizuāli gūt priekšstatu par to nozīmīgumu, iegūto pieredzi un savu vērtību. Tāpat var aptvert plānojamo pasākumu izmaksas un ieguvumu, piemēram, pirms kontrakta parakstīšanas. Augstākā pilotāža ir pārvērst laika izteiksmē lielus materiālus ieguldījumus un saprast, piemēram, cik gadi būs jāziedo, lai iegūtu dzīvokli.
Akadēmiskais kalendārs
Par akadēmisko kalendāru sauc laikus, kuros augstskolās notiek studijas, un termiņus, kādos jāizstrādā kursa, bakalaura, maģistra darbi.
Dabas kalendārs
Dabas kalendārs ir ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Sporta spēļu un pasākumu kalendāri
Ir dažnedažādi kalendāri, kuros atzīmēti sporta spēļu, sacensību, krosu un citu notikumu laiki un vietas.
Vārda dienu kalendārs
Cilvēkiem, kam patīk iet ciemos un svinēt, ir vārda dienu kalendāri. Katrai dienai ir viens vai vairāki oficiāli pieņemti cilvēku vārdi. Ir vēl daudz vārdu, kas nav ierakstīti kalendārā. Par vārdu iekļaušanu lemj Kalendārvārdu ekspertu komisija. Turpat ir visu latvisko personvārdu saraksti vienuviet.
Informatīvākos paplašinātajos vārda dienu kalendāros ir atrodamas cilvēku vārdu nozīmes, to rašanās un tipisks šādu cilvēku rakstura apraksts.
Pirmie kalendāri latviešu valodā ar personvārdiem ir izdoti jau 18. gadsimta otrajā pusē, bet nebija vienota vārdadienu saraksta, katrs izdevējs drukāja savu. Tādi vārda dienu kalendāri, kādi ir šodien, izveidojās tikai 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.
Mājdzīvnieki arī ir mīļi, un tiem ir savi vārda dienu kalendāri: kaķiem, zirgiem un govīm.
Bērnu vakcinācijas kalendārs
Par kalendāriem runājot, ir pieejams bērnu vakcinācijas kalendārs, kurā aprakstītas ieteicamās vakcīnas un to izdarīšanas laiks līdz 14 gadu vecumam.
Zīlēšanas kalendārs
Mistikas cienītājiem ir mēness maģijas, rituālu, burvestību, zīlēšanas, veiksmīgo, labvēlīgo un nelabvēlīgo dienu kalendāri. Tajos ir izcelti datumi, kad veikt vai neveikt rituālus, burvestības, nodarboties ar maģiju, zīlēšanu, kāds ir astroloģiskais un enerģētiskais fons, kad ir un kad nav labi sākt lielas ieceres, iegādāties kaut ko, precēties, parakstīt līgumus, sākt projektus. Ir atzīmētas melnās piektdienas, čeku dedzināšanas dienas, maģiskākās naktis, ķīniešu, astroloģiskais, vēdiskais Jaunais gads un daudz, daudz kas cits.
Horoskopi arī ir kalendāri, kurus iegūst ar sarežģītiem rēķiniem, un cilvēks uzzina, kāds viņš ir un kas viņu sagaida.
Atsevišķa tēma ezotērikas jomā ir maiju kalendārs. Tajā arī ir daudz nesaprotamu vārdu un jēdzienu, ar kuru palīdzību var iegūt izpratni par sevi, apkārtējiem, enerģijām un savu vietu tajā visā.
Adventes kalendārs
Tas ir kalendārs Ziemassvētku gaidīšanai, sākot ar 1. decembri. Datumi tiek izkārtoti uz palielas virsmas, reizēm jauktā secībā un lielumā, un tie ir pārklāti ar atveramiem vāciņiem, kas aizsedz zīmējumu vai attēlu. Bieži vien tās ir kastītes katrai dienai ar durtiņām vai vāciņiem, un kastītēs ir nelielas dāvaniņas. Šādus kalendārus ieviesa luterāņi 19. gadsimta Vācijā.
Atziņu kalendārs
Kalendāros mēdz drukāt nozīmīgas, filozofiskas atziņas katrai dienai par dzīves pamatvērtībām, cilvēkmīlestību, sirsnību, savstarpēju sapratni, labestību.
Makšķernieku kalendārs
Makšķerniekiem paredzētā kalendārā parasti norāda svētku un atceres dienas, mēness fāzes, saules lēkta un rieta laiku, dienas ilgumu.
Dārzkopju, dārza darbu, sējas dienu, stādīšanas kalendārs
Dārzkopjiem paredzētā mēness kalendārā norāda mēness fāzes, mēness dienas, dienas ilgumu, saules lēkta un rieta laiku, saules un mēness aptumsumus, zodiaka zīmes. Protams, ir visu kultūru sējamās un stādāmās dienas, kā arī dažādi padomi, labākās dārza darbu dienas, arī nelabvēlīgās dienas, kad labāk ir atpūsties. Katram speciālistam ir savs viedoklis, katrs savā kalendārā apraksta savas metodes.
Koka kalendārs
Interesanta ideja uzskatāmai svinamo vārda, dzimšanas un citu dienu attēlošanai ir koka kalendārs. Tas kalpo arī par lielisku sienas dekoru, kas atsvaidzina telpu.
Ir arī bezgala daudz citu interesantu koka izstrādājumu, kuru mērķis ir tā vai citādi kalpot par kalendāru.
Latviešu gadskārta
Ja ir interese, var iedziļināties seno latviešu laika skaitīšanas sistēmās. Runā, ka tādas esot vairākas. Visiespaidīgākais ir internetā nopērkamais plakāts “Latviešu gadskārta”. Dievturu lapās var atrast vēl citus kalendārus, stipri vienkāršākus.
Gadagrāmata
Tas ir periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā. Piemēram, ir statistikas, zivsaimniecības, jūrniecības, makšķernieku, futbola, lībiešu, lasītāja, dzīvesziņas, akadēmisku un valsts iestāžu, muzeju, baznīcas, laikrakstu gadagrāmatas.
