Tipogrāfijas mērvienības

Tipogrāfija ir sena māksla. Krietni sen pirms metriskās sistēmas standarta ieviešanas drukas aprīkojuma izgatavotāji ir iedibinājuši neiedomājamu daudzumu garuma vienību. Daudzas no tām tiek izmantotas vēl mūsdienās.

• 1 punkts (Didot) – 0.376 mm
• 1 punkts (ATA) – 0.3514598 mm
• 1 punkts (TeX) – 0.3514598035 mm
• 1 punkts (Postscript) – 0.3527777778 mm
• 1 punkts (IN) – 0.4 mm
• 1 pica (ATA) – 4.2175176 mm
• 1 pica (TeX) – 4.217517642 mm
• 1 pica (Postscript) – 4.233333333 mm
• 1 cicero – 4.531 mm

Tipogrāfijas vienību vēsture atrodama Vikipēdijā.

Punkts (point)

Vismazākā mērvienība tipogrāfijā ir punkts. Pirmo reizi pieminēts rakstos 1517. gadā. Ilgajā vēsturē tā lielums ir ļoti mainījies, sākot ar 0.18 un beidzot ar 0.4 milimetriem. Digitālās drukas sākumā astoņdesmitajos gados ir fiksēts DTP jeb Postscript punkts kā de facto standarts.

• 1 punkts = 0,352(7) mm
• 1 punkts = 352,8 μm
• 1 punkts = 0,013(8) collas
• 1 punkts = 1/72 collas
• 1 punkts = 1/12 picas

Punktus pieraksta tipiskos veidos:

• Tradicionāli ar daļsvītru, piemēram, 14 punkti šajā pierakstā izskatās šādi: 1p/2p, kas nozīmē 1 pica un 2 punkti.
• Datorā tie paši 14 punkti tiek pierakstīti kā 1p2.
• CSS pierakstā tas pats būtu 14pt.

Plašāk par daudziem dažādajiem punktiem var lasīt angļu valodā Vikipēdijā.

Pica

Ar vārdu “pica” apzīmē tipogrāfijas mērvienību aptuveni sešpadsmitās daļas collas garumā. Sīkāk to iedala 12 punktos.

Franču pica sastāv no 12 Didot punktiem un praktiski it tas pats, kas cicero.

• 1 franču pica = 4,512 mm
• 1 franču pica = 0,1776 collas

Amerikāņu pica ir ieviesta 1886. gadā.

• 1 amerikāņu pica = 4,217 mm
• 1 amerikāņu pica = 0,16604 collas
• 1 TeX pica = 400/2409 collas

Mūsdienās tiek izmantota Postscript pica.

• 1 Postscript pica = 4,2(3) mm
• 1 Postscript pica = 0,1(6) collas
• 1 Postscript pica = 1/6 collas
• 1 Postscript pica = 1/72 pēdas

Programmās InDesign un QuarkXpress pica vienības apzīmē veselos skaitļos, tad liek burtu p un punktus, piemēram, 5p6 nozīmē 5 picas un 6 punktus jeb piecarpus picas.

CSS definīcijās ar pc apzīmē picas kā sesto daļu collas un ar pt apzīmē punktus kā 1/72 collas.

Cicero

Par cicero sauc Francijas, Itālijas un dažu citu Eiropas valstu tipogrāfijās izmantotu mērvienību. Pirmo reizi tā minēta vēstures annālēs 1468. gadā.

Tā ir sestā daļa no vēsturiskas franču collas un tiek iedalīta 12 punktos, kurus sauc par franču vai angļu punktiem jeb didot. Cicero ir gandrīz tāda pati kā angļu pica, taču angļu colla bija mazliet garāka par franču.

• 1 cicero = 1,066 picas
• 1 pica = 4,2333333 mm
• 1 cicero = 4,51165812456 mm
• 1 cicero = 0,1776 collas

Cicero atbilstošie punkti tika plaši lietoti agrāk. Mūsdienās punkta izmērs darbam ar fontiem tiek ņemts no pica.

Agate

No daudzajām dažādajām seno laiku mērvienībām līdz mums ir atceļojusi agate jeb ruby (oriģinālais pieraksts, lai nebūtu pārpratumu latviskojot).

1 agate = 1,81 mm

1 agate = 5,5 punkti

Ar šo vienību apzīmē sīku druku Amerikas avīžu reklāmas sadaļās, un ne vienmēr tā nozīmē 5,5 punktu burtu lielumu: bieži tas ir atkarīgs no avīzes pamatteksta lieluma. Vienā collā ietilpst 14 agates līnijas.

Em un en

Par em un en sauc divus garumus, kurus parasti izmanto domu zīmēm un atstarpēm.

Em ir tikpat garš, cik garākais burts, parasti “m”, tāpēc to tā sauc. Piemēram, ja fonta izmērs ir 18 punkti, tad em-dash būs 18 punktus gara.

En ir puse no em. Piemēram, ja fonta izmērs ir 18 punkti, tad en-dash būs 9 punktus gara.

Bet tas nav kalts akmenī. Daudzu fontu izstrādātājiem domuzīmes šķiet pārāk garas, tāpēc viņi uzzīmē tās īsākas.

Punkti collā (dpi)

Drukas, video un skenera punktu blīvumu mēra collās. Ar 1 dpi (dot per inch) norāda, cik daudz punktu ir vienā collā jeb 2,54 centimetros. Iespējams, ka var atrast arī mērvienību dpcm (dots per centimetre), ar ko norāda punktu skaitu centimetrā jeb 0,394 collās.

Punktu skaitīšana ir radusies no strūklas printeriem, kas uzpūš sīkus tintes pilieniņus uz papīra, veidojot punktus. Jo lielāks dpi, jo skaidrāks un detalizētāks attēls.

Printera dpi ir jābūt krietni lielākam par ekrāna izšķirtspēju, ko mēra pikseļos (ppi jeb pixels per inch), lai iegūtu tādas pašas kvalitātes attēlu. Tas tāpēc, ka printeris var uzpūst punktu tikai vienā no 4 krāsām, parasti CYMK. Neskatoties uz drukas tehnoloģiju progresu, iegūstamās punkta krāsas tomēr ir mazākā skaitā nekā monitorā.

Krāsu pastiprināšana drukā un vienmērīga krāsojuma ilūzijas radīšanai ir nepieciešami 4-6 punkti, lai attēlotu vienu ekrāna pikseli.

Ar dpi apzīmē fiziskus punktus uz papīra, ar pikseļiem – attēla faila izmēru. Tādējādi digitāli saglabātam attēlam nav stingras korelācijas ar fizisku izmēru milimetros vai collās.

Fontu lielumu nosaukumi

Iespiestā vārda pirmsākumos fonti bija metāla gabaliņi, kurus izgatavoja burtu lietuvē. 17. gadsimtā metāla burtiņi ieguva nosaukumus angļu, franču, vācu un holandiešu valodās. Parasti šie nosaukumi bija saistīti ar tipisku izmantošanu.

Tā kā nebija starptautisku standartu, lielums mainījās atkarībā no valsts un burtu lietuves. Piemēram, metāla burtiņu lielums “agate” variēja no 5 līdz 5,8 punktiem.

Interesei var izpētīt garu nosaukumu sarakstu Vikipēdijā.

Problēmas ar tipogrāfijas mērvienībām

Pati lielākā problēma ir konvertēšana. Dominējošā mērvienība ir Postscript punkts, kura izmērs ir 25.4/72 = 0.352777 mm. Ļoti neērta vienība attiecībā pret SI sistēmas garuma mērvienību metru.

Drukas un tipogrāfijas programmatūras izstrādātāji (Adobe, Quark, Microsoft) galvenokārt atrodas ASV, un šī valsts ir vienīgā palikusī, kas nav pieņēmusi starptautisko SI sistēmu.

Metriskā sistēma ir akceptēta visā pasaulē, tajā mēra visu, sākot ar kvarkiem un beidzot ar galaktikām.

Arhaiskās mērvienības ir novecojušas, ir laiks pāriet uz vienotu, starptautisku mērīšanas sistēmu.

Japānā, piemēram, fontiem tiek izmantota mērvienība q, kas vienāda ar ceturtdaļmilimetru. Tāda pati mērvienība ir ierosināta Vācijā.

Tā vietā, lai lietotu dpi, ir daudz saprotamāk norādīt punktu izmēru mikrometros.

µm	10	20	21,2	40	42,3	80	84,7	100	250	254
dpi	2540	1270	1200	635	600	317	300	254	102	100

Vienu vārdu sakot, atbrīvo sevi no visām ar drukāšanu saistītajām tehniskajām lietām un šausmām un uztici savu drukas ideju mums!