Sākums > Drukas pakalpojumi > Ploteru veidi un izmantošana
Ploteri
Ploteris ir ierīce, kas griež plakanu materiālu pa uzdotu kontūru.
Ploterus izmanto suvenīru ražošanai (magnēti, nozīmītes), tekstila rūpniecībā (lekāli, auduma griešana), auto stailingam. Ar ploteriem griež attēlus uz termopārneses plēvēm, kurus pēc tam klāj uz t-krekliem un citiem priekšmetiem. Ploteru pakalpojumi ir absolūti nepieciešamība reklāmas industrijā. Planšetveida jeb plakanie ploteri tiek izmantoti kastīšu griešanā no kartona. Ar ploteriem griež dažādas aplikācijas, durvju plāksnītes, norāžu zīmes. Vārdu sakot, ar ploteri var izgriezt jebkādu fantāziju, turklāt skaisti un kvalitatīvi.
Ploteru izmantošana ir sākusies ar rasēšanu. Ar tiem var lielā formātā zīmēt rasējumus, shēmas, inženiertehnisko dokumentāciju.
Uz automašīnām ir vieglāk un lētāk uzlīmēt izgrieztas aplikācijas, nekā lielus plēves gabalus ar uzdrukātu attēlu, turklāt nav problēmu ar ilgmūžību un izbalēšanu. Aplikācijas ir arī vieglāk nomainīt jeb pārbrendot autotransportu, kaut katru nedēļu.
Ruļļu un planšetes ploteri
Ruļļu ploteri ir paredzēti ruļļos satītu materiālu griešanai, savukārt plakanie ploteri ir paredzēti lokšņveida materiālu griešanai.
Plakanajam jeb planšetes ploterim ir darba galds ar vakuuma piespiešanu. Piemēram, ja griež kartonu, tas ir labi jāpiespiež. lai nekustētos un lai malas nebūtu gaisā. Vakuuma piespiešana ir vajadzīga ne tik daudz audumiem, cik atsperīgiem un cietiem materiāliem, kuru piespiešanai pie virsmas vajag diezgan daudz spēka.
Ar plakano ploteri var izgatavot locījuma vietas jeb bigot. Ar samērā biezu gofrēto kartonu planšetes ploteris labi tiek galā. Ruļļu ploteris arī kaut ko tādu var izdarīt, vienīgi ir biezuma ierobežojums, piemēram, ne vairāk par milimetru.
Ar plakano ploteri var pat frēzēt plastmasas plāksnes. Ar šo ploteri izgatavo lekālus.
Ploteru naži
Ir divi populārākie, savstarpēji nesaderīgi nažu veidi: Roland un Mimaki. Tiem ir atšķirīgs diametrs.
Ļoti svarīgs parametrs ir nažu asināšanas leņķis.
- Plāniem materiāliem, piemēram, plēvēm, izmanto nazi ar mazu asināšanas leņķi (30, varbūt reizēm 45 grādi), jo nav nepieciešams visu griezējvirsmu iegremdēt materiālā. Plāns materiāls ir 25-50 mikrometri.
- Universāli naži tiek asināti 45 grādu leņķī. Ar to var griezt plēves, papīru, kraftpapīru un dažus cietus materiālus, kuru biezums ir 50-100 mikrometri.
- Bieziem materiāliem (100-250 mikroni – termopārneses plēves u.c.) ir paredzēti naži ar 60 grādu asināšanas leņķi.
Ja leņķis ir par mazu, tad nazis sāk plēst materiālu. Biezākiem materiāliem izmanto nevis vējrādītāja tipa nažus, bet pavisam citus – tangenciālus, kas spēj griezt milimetriem biezus materiālus.
Ērtībai nažu asināšanas leņķi apzīmē ar krāsainiem uzgaļiem.
Vēl viens svarīgs plotera nažu parametrs ir ofsets jeb smailes nobīde no centra. Dažādiem nažiem tie atšķiras. Ofsets ir rakstīts uz nažu kastītes. To var arī noteikt eksperimentāli ar īpaša plotera testa palīdzību. Dažiem ploteriem šāds tests ir pašā iekārtā, citiem – līdzi nākošajā programmatūrā. Ploteris testa laikā griež vairākas krustojošas līnijas, un viskvalitatīvāko griezumu nosaka pēc testa un ievada datorā vai uz plotera vadības paneļa.
Vējrādītāja tipa nazis pats pagriežas griešanas virzienā, nekādu pagriešanas mehānismu ploterī nav. Tāpēc ploteris pats rēķina trajektoriju pēc norādītā ofseta. Pirms kvalitatīvi veicamas griešanas ir jāizpilda griešanas tests (tāds ir katrā ploterī), jo nazis ar laiku nodilst, līdz ar to nobīde mazliet mainās. Ja ofsets ir mazliet mainījies, nazi var nemest ārā, bet koriģēt nobīdi un samazināt griešanas ātrumu – tā nazis kalpo ilgāk.
Naža resurss ir atkarīgs no ražotāja, taču ar nepareiziem uzstādījumiem (pārāk lielu spiedienu) var ātri sabojāt nazi ar vislabāko resursu – nazim nolūzt gals un tas ir jāmet ārā. Asināšana aizņem daudz laika, jo naži tiek izgatavoti no leģēta tērauda, kuru ir ļoti grūti apstrādāt. Nazis ir pieskaitāms pie izmantojamajiem materiāliem. Ploterim ir jāstrādā, nevis jāgaida, kamēr tiks uzasināts nazis.
Ir svarīgi arī pareizi noregulēt naža izbīdījumu jeb to, cik dziļi tas griež. Tam ir jābūt ne par lielu (lai negriež pamatni), ne par mazu (lai plēve nebūtu tikai nedaudz iegriezta). Ir jāzina griežamā materiāla biezums. Ar pieredzi šie lielumi kļūst zināmi un nav jāveic tests katram materiālam.
Nazi turētājā tur magnēts. Naža dziļumu noregulē, griežot regulētāju, un pārbauda uz griežamā materiāla, vienkārši pārvelkot pār to – ja ir pārgriezta plēve, bet pamatne ir skarta tikai mazliet, tad naža griešanas dziļums ir noregulēts pareizi. Uz pamatnes griešanas pēdām nav jābūt redzamām.
Griešanas spiedienu regulē eksperimentāli. Plēvei sāk ar 200 un pārbauda, kā ploteris griež.
Griešanas ātrumu ierobežo plotera konstrukcija, makets (sīkas detaļas jāgriež lēnāk) un materiāla biezums (biezāks materiāls jāgriež lēnāk). Griešanas ātrumu ietekmē arī naža nodilums. Naži no laba materiāla dilst lēnāk un ļauj griezt ātrāk. Griešanas ātrumu tāpat nosaka eksperimentāli.
Svarīgs parametrs plotera izvēlē ir maksimālais naža spiediens un dziļums. Tas ir jāpārbauda, pirms pieņemt pasūtījumus, jo var gadīties, ka ploteris vienkārši nespēj sagriezt vajadzīgo materiālu. Naža spiediens plakanajiem ploteriem ir 700-900. Labiem ruļļu ploteriem nav vairāk par 600.
Plakanajiem ploteriem ir uzstādāmi naži, kas paredzēti griešanai cauri visam materiālam. Tādiem nažiem ir ierobežotāji, kas neļauj iegrimt materiālā pārāk dziļi, iestrēgt un saplēst to.
Kamera atzīmju meklēšanai
Kontūrgriešanu uzstāda vai nu ar roku, vai ar atzīmēm stūros, kuras sameklē pats printeris ar kameru un orientējas pēc tām. Galvenā plotera funkcija ir gatavas izdrukas izgriešana, tāpēc kamera un spēja strādāt ar atzīmēm ploterim ir obligāta. Izņēmums ir daudzfunkcionāli aparāti, kas paši drukā, patin atpakaļ un izgriež.
Plotera kameru arī vajag kalibrēt. Ir ploteri, kuriem jāveic īpašs tests. Ir ploteri, kas visu izdara paši – atliek ielikt ploterī parastu, baltu papīra lapu un nažu turētājā zīmuli, palaist kalibrēšanu, un ploteris uzzīmē atzīmi, pats to sameklē un nolasa.
Programmatūra
Katram ploterim ir sava programmatūra. Bezvārda un bezbrenda ploteriem parasti programmas ir grūti saprotamas, nav intuitīvi skaidrs, ko katrs parametrs nozīmē un kā ietekmē iznākumu. Tulkojumi mēdz būt diezgan dīvaini.
Brendi, kas ražoti Ķīnā, ir jau labāki, tomēr arī ir sastopami slikti tulkojumi. Ir labāk izvēlēties angļu valodu, jo tajā ir iztulkots korektāk nekā citās valodās.
Dārgiem brenda printeriem vadības programmas ir intuitīvi saprotamas, pārdomātas, termini ir izmantoti korekti, ir tehniskais atbalsts.
Daudzi vēlas dot darbu ploterim tieši no grafiskajām programmām, piemēram, Corel Draw vai Adobe Illustrator, taču ne tuvu ne visiem ploteriem tas ir iespējams. Ir gadījumi, kad tas ir iespējams, vienīgi bez atzīmēm. Saikne ar grafiskajām programmām tiek nodrošināta ar pluginu palīdzību.
Tehniskas nianses
Bezvārda ploteri var būt nekvalitatīvi un neprecīzi salikti, tie darba laikā var vibrēt, kas samazina griešanas kvalitāti, motori var būt skaļi. Dārgiem brenda ploteriem tādu problēmu nav.
Griešana notiek pēc algoritmiem. Brenda aparātiem tādi ir vairāki.
Brenda ploteriem ir vairāki savienojumi: viens vai vairāki USB porti, RJ45 (vadu datortīkls).
Brenda ploteriem ir sava atmiņa, kurā var glabāt iestatījumus dažādiem darbiem. Pēc materiāla maiņas operators ar vienu pogu norāda uz vajadzīgo darba režīmu. Bezvārda aparātiem tādas atmiņas nav, tāpēc ir jāiet pie datora un jāsaliek uzstādījumi tajā.
Parasti ir tā, ka platformāta ploteri prot visu iespējamo, taču ķīnieši ražo ļoti daudz lielformāta ploterus, kas ir šauri specializēti, piemēram, prot vienīgi griezt un vilkt līnijas, un nav kameras darbam ar iezīmētiem punktiem, nav vakuuma piespiedēja, nav leģētu sliežu, kas paildzina plotera darba mūžu, it īpaši strādājot lielā ātrumā, jo nav brīvkustības (bezvārda ploteriem labākajā gadījumā ir alumīnija sliedes, pa kurām kustas kariete ar plastmasas ritenīšiem bez jebkādiem gultņiem). Brenda aparātiem tas vienkārši ir, tā nav opcija, un viss ir iekļauts cenā. Ne par ko nav jāuztraucas, vienkārši ir jāizlasa instrukcijā, kā izdarīt konkrēto lietu.
USB savienojuma trūkums ir nestabilitāte un kabeļa garuma ierobežojums. Ja attālums no datora ir lielāks par 1.8 metriem, tad ir jāpērk īpašs kabelis, kas nesamazina spriegumu, vai arī pagarinātājkabelis ar sprieguma paaugstinātāju. Ar datortīkla kabeļiem tādu problēmu nav. Vēl jāievēro, ka USB kabelis rēgojas ārā no sāna un to ir viegli aizķert, piemēram, mainot rulli, un ligzda tiek izrauta un sabojāta.
Ir ploteri, kas nolasa no zibatmiņas maketu un griež. Tas ir ļoti ērts risinājums.
Ploteri ar servomotoriem ir dārgāki par parastajiem, jo motori ir dārgāki, atšķiras vadības elektronika, kas arī ir dārgāka. Taču nevar teikt, ka soļu dzinēji būtu sliktāki – tie arī strādā labi, tiem ir labs resurss, turklāt ir hibrīdmotori (soļi dzinēji ar iebūvētu elektroniku, kas padara tos līdzīgus servomotoriem).
Ir labāk, ja ploteris ir atsevišķi un drukas mašīna ir atsevišķi. Ja sabojājas viens aparāts, tad darbu var pārorganizēt uz citu mašīnu vai atdot citam servisam izpildīšanai. Ja salūzt kombains jeb hibrīds, kas dara visu, tad darbs apstājas viennozīmīgi un pasūtījums ir pazaudēts.
Ja griešanas nazis un drukas galva ir uzstādīta uz vienas karietes, kā tas ir izdarīts daudzu Ķīnas ražotāju modeļos, tad tinte vienkārši izžūst, kamēr ploteris griež.
Plakanie ploteri ir ierobežoti ne vien pa x, bet arī pa y asi. Turklāt no drukas laukuma ir jāatņem atzīmes stūros un to minimālie izmēri. Tātad apdrukājamais laukums ir mazāks, nekā norādīts plotera specifikācijā.
Kā izveidot caurspīdīgu attēlu uz stikla, ja nav UV printera? Viens variants ir pārklāt stiklu ar baltu laminācijas plēvi, atbīdīt atzīmes 4-5 cm ārpus stikla malām, izdrukāt attēlu ar solventu tinti, uzklāt un izgriezt. Otrs variants ir sarežģītāks: atzīmes sadrukā atsevišķi un pēc tam līmē uz griežamajiem attēliem. Protams, ar UV tehniku to pašu darbu var izdarīt ļoti ātri, taču tādi printeri maksā daudz dārgāk.
Plotera griešanas pamatne (марзан, cutting strip) ar laiku nolietojas, turklāt vietām – tur, kur griež visbiežāk. Pamatne ir regulāri jāmaina, un ir jātestē naža griešanas spēja visā platumā. Maināmajām brenda tehnikas daļām ir artikuli, tāpēc nav jādomā par īstās pamatnes sameklēšanu. Ja ploteris ir bezvārda un ja gadās normāla pamatne, tad ir jāpērk uzreiz vesels ritulis. Toties nav nepieciešams izsaukt speciālistu, lai to nomainītu.
“Dziedoši” ploteri
Soļu dzinēju ploteri ir lētāki. Precizitāte un jauda abiem ir apmēram vienāda. Lielākā atšķirība ir troksnī. Ploteriem ar servomotoriem darba gaitā ir dzirdams, kā kariete kustas pa sliedēm un kā tiek ritināts materiāls. Motoru troksnis nav dzirdams. Savukārt ploteriem ar soļu dzinējiem motoru izdotā skaņa ir dzirdama. Vieniem vairāk, citiem mazāk, bet ir dzirdama.
Principā karietei ir jābūt iespējami vieglai, nevajag stiprināt pie tās visu iespējamo, jo ar vieglu karieti var griezt ātrāk un precīzāk – vajag mazāk spēka karietes apturēšanai u virziena maiņai, ir mazāka inerce.
Ja griež ar ātrumu 200-300 milimetri sekundē, tad abu veidu ploteri strādā vienādi. Lielākos ātrumos servodzinēju ploteri parāda labākus rezultātus precizitātē un ātrumā.
Servomotori dod atgriezenisko saiti uz pamatplati, tāpēc ir iespēja koriģēt darbu, ja rodas kļūdas. Soļu dzinēji atpakaļsaiti nedod, tāpēc, ja izlaiž kādu soli, tad to nav iespējams noteikt un izlabot.
Tipiski defekti
Lauvas tiesa remontu ir saistīti ar nolauztām USB ligzdām, kad nejauši ir aizķerts iespraustais USB vads.
Nākamā lieta, kas jāievēro – tehniku vajag iezemēt, lai nenodeg barošanas bloki sprieguma lēcienu laikā. Vajag lietot sprieguma stabilizatorus ar rezervi, piemēram, ja tehnika tērē 3kW, tad stabilizatoram jābūt ar jaudu 6kVA. Ploterus un laminatorus vajag iezemēt arī tāpēc, ka tie ātri pārvieto PVH, kas rada iespaidīgu statisko elektrību, ar kuru var viegli nodedzināt pamatplati.
Ir daudz šķīdinātāju, kas nebojā kaučuka, gumijas vai lateksa, retāk plastmasas rullīšus. Ar tiem tīra apķepušus rullīšus. Piemēram, var izmantot izopropilspirtu, parastu spirtu, pašu parastāko acetonu.
Ja ir radušies jautājumi, droši raksti, mēs labprāt atbildēsim.
