Kāpēc vizītkartes materiāls ir svarīgāks par uzdrukāto tekstu
Vizītkartes ir kā banāni: tās ir vienkāršas un saturīgas. Reiz pētīt kārie zinātnieki pievērsa uzmanību vizītkartēm un atklāja pārsteidzošu lietu. Labāk apsēdies.
Viņi pierādīja, ka vizītkartes materiāls ir svarīgāks par saturu.
Zinātnieku eksperiments bija ētiski apšaubāms, taču simtprocentīgi pārliecinošs.
Šveicē dzīvoja zinātnieks Eduards Klapareds. Viņš veica un aprakstīja interesantu pētījumu. Profesors sveicinājās ar pacientiem, kuri slimoja ar amnēziju. Viņš sveicinoties spieda roku un vienlaikus nemanāmi iedūra pacientam ar slēptu adatu.
Nākamajā dienā nabaga slimnieks neatcerējās ne Eduardu, ne adatas dūrienu, taču roku sveicienam nesniedza. Ne par ko vairs.
Tagad celsim erudīcijas līmeni un izlasīsim zinātnisku šīs mīklas izskaidrojumu.
Cilvēkam ir divi atmiņas veidi:
- Deklaratīvā. Tā ir apzināta atmiņa, kas ļauj atcerēties tā cilvēka vārdu, kas ir iedevis savu vizītkarti.
- Procedurālā. Tā ir neapzināta emocionālu stimulu atcerēšanās. Tā atmiņā paliek iespaidi no pārdzīvojumiem un notikumiem.
Kā tu domā, kurš atmiņas veids darbojas ilgāk?
Otrais. Neapzinātais.
Cilvēks jau sen ir aizmirsis tavu vārdu, taču atceras iespaidu, kādu esi atstājis ar vizītkarti – patīkamu papīra grubuļainumu, sajūtas, emocijas… Viņš pats nesaprot, kāpēc tas viss pēkšņi ataust atmiņā. Tā strādā smadzenes.
Ir visai ierobežots veidu skaits, kā izvietot informāciju uz papīra taisnstūrīša. Taču savu statusu ir daudz vienkāršāk uzsvērt ar drukas kvalitāti un materiālu, no kā ir izgatavota vizītkarte. Protams, tas nenozīmē, ka pie dizaina nevajag strādāt. Vizītkarte vispirmām kārtām ir informācijas avots. Tāda ir tās būtība, gluži tāpat kā banāna būtība ir būt saldam un barojošam.
Investē reklāmā pareizi. Vizītkartes no lēta materiāla iedarbojas uz partneriem kā adata Eduarda Klapareda eksperimentā.
