Naudas taupīšana

Kas notiek, ja vienkārši savelk jostu un taupa, kur vien iespējams? Cilvēks pēc tam vienkārši “noraujas”, tas ir, sāk tērēt vēl vairāk.

Ir taču bezgala brīnišķīgi pēc ilgas sevis ierobežošanas sasniegt mērķi – atbrīvoties no kredīta, iegādāties vajadzīgu lietu vai tamlīdzīgi. Dabiski, ka cilvēks jūtas tā, it kā akmens no kakla būtu novēlies, un aiz lieliem priekiem apbalvo sevi ar našķiem, kārumiem, spīdīgām, nevajadzīgām mantiņām un daudz ko citu, no kā pirms tam nopietnu seju bija atteicies.

Gadās, ka attopas pēc dažām dienām, gadās, ka apķeras tikai pēc dažiem mēnešiem, ka iekrājumi un drošības spilvens nav papildināti. Gadās, ka nenāk pie prāta vairs nekad, un tas ir ļoti skumji.

Jāpriecājas, ka tāds šopinga ārprāts beidzas ātri, var atkal sevi saņemt rokās un dzīvot un tērēt naudu saprātīgi.

Jāsecina, ka veiksmīgas taupīšanas pamatā nav vienkārši taupīšana, bet kaut kas vairāk.

Liela ekonomēšana ir pieļaujama īsam laika periodam un konkrētam mērķim. Gluži kā sprintera skrējiens īsā distancē. Īsa finanšu diēta palīdz atrisināt, piemēram, nepieciešamās summas sakrāšanai ceļojumam, atvaļinājumam vai jaunai veļas mašīnai.

Izdevumu optimizācija

Atšķirībā no īslaicīgas, saspringtas taupīšanas izdevumu optimizācija ir ilglaicīgs, mierīgs un patīkams process. Tā būtība ir izdevumu pārorganizēšana, reizēm arī jaunu ienākumu veidu meklēšana, lai uzlabotu savas vai ģimenes dzīves kvalitāti. Tā ir kā maratons. Vai kā veselīgs dzīvesveids – finansiālās veselības uzlabošana, finanšu muskuļu trenēšana, lai palielinātu izturību krīzēs un vispār.

Optimizācija strādā tikai tad, ja ir konkrēti mērķi. Ir skaidri jāzina, kāpēc to dara, pretējā gadījumā nav ne iedvesmas, ne entuziasma, ne spēka turpināt to darīt.

Izdevumu struktūras piemērs:

• dzīvokļa kredīts 20%,
• pārtika 35%,
• izklaide 25%,
• komunālie 10%,
• citi izdevumi 10%

Pēc optimizācijas:

• dzīvokļa kredīts 20%,
• pārtika 30%,
• izklaide 20%,
• komunālie 10%,
• finanšu rezerve 10%,
• citi izdevumi 10%.

Pēc izdevumu optimizēšanas ir parādījusies iespēja atlikt naudu finanšu rezervei un nauda izklaidēm ir atstāta.

Lai varētu to visu izdarīt, ir jāreģistrē izdevumi. Jā, tas ir darbs. Saglabāt čekus un klabināt tos datorā. Regulāri pieprasīt konta pārskatus internetbankā. Tas patiešām ir darbs, taču ir jādara, lai iegūtu precīzu priekšstatu par to, kur paliek nauda.

Pēc tam jāskatās, kur aiziet liels mēneša ienākumu procents, jāizvērtē šo izdevumu nepieciešamība un jāpārdomā, kā tos samazināt.

Ir vērts optimizēt pietiekami lielus izdevumu procentus, lai ar nelielu darbu panāktu lielu iznākumu. Taupīt uz sīkumiem neatmaksājas.

Pie izdevumu optimizācijas pieder arī, piemēram, elektrības taupīšana. Ir vērts iedziļināties kilovatu pasaulē, nopirkt diezgan lētu, rozetē spraužamu kilovatu skaitītāju un saprast, kur aiztek nauda elektrības izskatā. Lauvas tiesu elektrības apēd visdažādākie sildītāji – boileri, plītis, gludekļi, fēni.

Naudu ietaupa, pērkot kvalitatīvus izstrādājumus, kas kalpo ilgi. Praksē ir novērots, ka tiem atlaides parasti nemēdz būt, bet ir vērts pacensties un pameklēt, tā ietaupot vēl vairāk naudas. Protams, arī pārspīlēt nevajag – nav vērts caurām dienām veikt cenu aptauju un meklēt labāko piedāvājumu.

Interesanti ir zināt, ka lielveikali regulāri liek atlaides pārtikas produktiem. Kādu laiku vieniem, pēc tam citiem. Tā ir populāra metode, kā piesaistīt pircējus, lai tie kopā ar atlaižu produktiem iegādātos arī kaut ko citu. Kā to var izmantot? Apstaigāt atšķirīgus lielveikalus un katrā pirkt atlaižu produktus. Ja maks spiež, tas ir labs veids, kā ietaupīt. Ir dzirdēti gadījumi, kad tā var izdzīvot ar ļoti nelieliem ienākumiem.

Plānošanas spēks

Ir bezgala daudz iespēju kaut kur aiziet vai kaut ko nopirkt lētāk. Lai to izdarītu, ir jāpameklē piedāvājumi, jāuzzina, jāinteresējas, pēc tam jāieplāno vēlamais pasākums visoptimālākajā laikā. No vienas puses tāda pieeja atņem spontānumu, no otras neliek maciņam strauji novājēt. Piemēri:

• Kino apmeklējums rīta pusē, nakts seansi.
• Muzeju naktis.
• Atvērto durvju dienas.
• Meistarklases un citi pasākumi par brīvu.
• Akciju dienas.

Skaidra lieta, ka nav jau obligāti jāiet izklaidēties tur, kur iet visi, jo ir pavisam skaidrs, ka būs rindas un būs dārgi. Ļoti daudz ko var darīt par velti, turklāt veselīgi, piemēram, iet pārgājienā pa apkārtni.

Plānošana ir svarīga arī ikdienas pirkumiem. Kāda jēga pirkt to, ko nespēj apēst laikā, un tas sabojājas? Vai, piemēram, vīrs un sieva katrs pa ceļam ir bijuši veikalā un nopirkuši vienu un to pašu. Vai cits piemērs: ieiet veikalā izsalcis, sapērk daudz par daudz un pēc tam nezina, ko ar to iesākt. Tāpēc atmaksājas mazliet paplānot un sinhronizēt darbības, lai neiznāktu zaudējumi.

Laba pieeja ir ēdienkartes sagatavošana nedēļai, apspriežot to un ņemot vērā visu ģimenes locekļu vēlēšanās. Protams, ja trāpās kaut kas labs ar lielu atlaidi, tad var ēdienkarti mazliet pamainīt, bet kopumā plāns ilgākam laikam samazina stresu, ļauj atrast produktus par izdevīgāku cenu, ļauj optimāli tos izmantot un samazina atkritumu daudzumu. Šādi izveidots pirkumu saraksts samazina izdevumus par 10%.

Stilists palīdz izvēlēties vispiemērotāko apģērbu, tā samazinot izdevumus par to, ietaupot laiku, jo nav jāklīst pa nebeidzamiem veikaliem kaut kā skaista meklējumos, kas neapšaubāmi rada neplānotus uzdevumus.

Apģērbu iegādāšanās ārpus sezonas samazina izdevumus pat par 50%. Taču nedrīkst taupīt uz kvalitāti.

Nevajag pārmaksāt par brendu. Vienmēr der padomāt: vēlies pazīmēties kolēģu vai draugu priekšā, vai arī normāli dzīvot, neekonomējot uz ēšanu. Jāatzīmē, ka cilvēki, kuru maciņš pat nepamanīs dārgu izstrādājumu iegādi, parasti ģērbjas vienkārši, neuzkrītoši, nevēlas izcelties, jo pārlieka uzmanība ļoti nogurdina un traucē mierīgi dzīvot. Tātad tu ar dārgu apģērbu parādi, ka naudas tev vienkārši nav… Galu galā dārgu uzvalku vai kleitu vienai reizei var arī noīrēt.

Ienākumu optimizācija

Tā var saukt visu, kas ienes mazliet naudas, piemēram,

1. ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, tā iegūstot nodokļu atvieglojumus,
2. sociālo pabalstu un atvieglojumu meklēšanu,
3. atlaižu karšu izmantošanu,
4. dažādu krājkontu izmantošanu.

Par to visu ir daudz informācijas internetā.

Pirms pirkt ko jaunu, ir vērts izrevidēt esošo. Piemēram, ja meita vēlas jaunu apģērbu, tad kopā saliek esošo trijās kaudzēs: ko pārdot, ko atdot, ko izmest. Pārdodamo meita pati fotografē sludinājumiem, vēlams, komplektos un lielākā daudzumā, jo tā labāk pērk. Vecāks, kas ieliek sludinājumu, par notirgoto apģērbu saņemto naudu izmanto jauna apģērba iegādei, paturot sev 10% par pakalpojumu sniegšanu.

Domāšanas maiņa

Optimizācija nav tikai darbs ar skaitļiem. Tas ir veids, kā mainīt domāšanu un uzvedības modeli, arī dzīvesveidu. Pamatā ir saprātīga un ekoloģiska patērēšana, ko var aprakstīt ar vairākiem vienkāršiem likumiem.

1. Savu īsto vajadzību izprašana. Piemēram, ir nepieciešami apavi, bet vai tiešām vajag desmit vienādus pārus?
2. Patērēšanas samazināšana bez komforta zaudējuma. Tas nav par atteikšanos no pirkumiem, bet par to, kā salikt prioritātes un saprātīgi izvēlēties lietas un pakalpojumus, kas sniedz patīkamas emocijas un ir patiešām vajadzīgi, ideālā gadījumā arī kalpo ilgi.
3. Dzīvošana tā, ka visa pietiek, nevis ir par daudz. Tas nozīmē pirkt lietas, kuras lieto un sagādā prieku. Liekas lietas mājā piegružo arī apziņu. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka lieku priekšmetu iegādāšanās nepadara laimīgus. Prieku sagādā emocijas, ģimene, patīkams darbs, nevis lietas, kas pārklājas putekļiem. Nevajag tērēt naudu un spēkus tam, kas nesagādā prieku un nepalīdz sasniegt mērķus.
4. Resursu taupīšana. Vajag taupīt gan dabu, gan savus spēkus, veselību, laiku, naudu. Vajag gan izvairīties no lieliem pirkumiem, gan atkārtoti izmantot to, kas jau ir iegādāts, gan arī ekoloģiski pārstrādāt. Atkārtoti izmantot nozīmē nevis izmest, bet pārdot vai uzdāvināt.

Saprātīga tērēšana nenozīmē dzīvot askētiskā minimālismā ar kailām sienām dzīvoklī. Tā ir iespēja dzīvot komfortā, harmonijā ar savām domām un emocijām.

Mūžīga steiga apēd daudz resursu, tajā skaitā naudas izteiksmē. Vai ir vērts strādāt desmit darbos, lai nopelnītu naudu infarkta ārstēšanai? Varbūt labāk ir dzīvot mērenu, rimtu dzīvi un baudīt mirkli?

Spontāni pirkumi, pārsvarā mirkļa emociju ietekmē, ir lieta, no kuras atsakoties, dzīves kvalitāte nebūt nesamazināsies. Parasti aiz tiem slēpjas mērķu un plānu trūkums, tukša dzīve, kura nav vajadzīga ne sev, ne apkārtējiem. Uz tādiem cilvēkiem balstās mūsdienu plaukstošā ekonomika. Tomēr nevajadzētu pavisam atteikties no spontāniem pirkumiem, lai dzīve nekļūtu pavisam ierobežota un pelēka. Taču der iemācīties to kontrolēt, lai spontānums neprogresē par šopoholismu.

Šopings kā garastāvokļa uzlabošanas paņēmiens strādā, diemžēl rezultāts ir īslaicīgs, savukārt haotiska attieksme pret savu naudu ļoti traucē sasniegt dzīves mērķus un iegūt stabilitāti.

Paņēmieni, kā ierobežot spontānus pirkumus

1. Pirkuma novērtēšana ne tikai naudā, bet laikā, kāds nepieciešams, lai nopelnītu iekāroto priekšmetu. Laika resurss, diemžēl, nav atjaunojams. Tātad, cik maksā iekārotā lieta darba stundu izteiksmē? Rēķinot, cik nopelna stundā, ieteicams atņemt izdevumus, kas saistīti ar darbu, piemēram, ceļa izdevumus, izmaksas par apģērbu un apaviem, izmaksas par veselības un darbaspēju uzturēšanu, izmaksas par telefona un interneta sakariem un, ja ir, tad bērnu aukles, apkopējas, bērnudārza izmaksas. Tad veikalā var uzdot sev jautājumus:

• Vai pirkums patiešām ir vajadzīgs?
• Tas ir emocionāls vai racionāls pirkums?
• Vai pirkuma cena ir samērīga ar patērējamo darba laiku?

Lai būtu vieglāk, piedāvājam nodrukāt kartīti ar šiem jautājumiem, lai veikalā būtu špikeris, kurā ieskatīties. Nepieradušam cilvēkam šādi jautājumi vajadzīgajā brīdī izgaist no galvas kā nebijuši.

2. Prieka fonds. Tā ir atsevišķa sadaļa savā vai ģimenes budžetā. Nosaukumu var piešķirt pēc savas patikas, piemēram, prieka fonds, priecīgi pirkumi, rožaina dzīve u.tml. Katru mēnesi tajā ieplāno 3, 5 vai 10% naudas. Šo fondu var uzskatīt par algu, ko maksā sev par budžeta plānošanu un uzskaiti. Tā var sev veidot labvēlīgu ieradumu plānot naudas lietas. Naudu no šī fonda droši izmanto spontāniem pirkumiem. Tādā veidā var iemācīties kontrolēt emocionālus, neracionālus izdevumus.

3. Uzlīme uz bankas kartes, uz maciņa vai tā iekšpusē kā atgādinājums racionāli izturēties pret naudu. Piemēram, sarkana jautājuma zīme. Pati par sevi tāda atgādinājuma zīme neko nedod, taču kopā ar apņemšanos un apgūtu racionālas, ekonomiskas izturēšanās filozofiju tā dod rezultātu, jo nereti veikalā visi labie nodomi kaut kur pagaist, tāpēc ir nepieciešams kaut kāds atgādinājums sev, ka jāsaņem sevi rokās. Druku.lv piedāvā izstrādāt un izgatavot tādas atgādinājuma zīmes īpaši tev, tavā gaumē. Var arī darīt pavisam vienkārši – uz bankas kartes ar sarkanu marķieri uzzīmēt lielu jautājuma zīmi, lai pirms pirkuma apmaksas pajautātu sev, vai tas patiešām ir vajadzīgs.

4. Apzināta attieksme pret naudu. Apzināties nozīmē būt šeit un tagad, prast koncentrēties uz konkrēto dzīves brīdi, neizšķīst sīkumos, apzināties emocijas, vēlēšanās un iespējas, noteikt prioritātes, pieņemt izsvērtus, pamatotus lēmumus. Var izdalīt četras galvenās savas dzīves sfēras: laiks, veselība, attiecības un finanses. Naudas pelnīšana nozīmē laika tērēšanu, veselības zaudēšanu, problēmas attiecībās. Cilvēks ir pelnījis pašu labāko. Lai patiesi iegūtu pašu labāko, pirms samaksāšanas par pirkumu vajag pajautāt sev: kurās sfērās iekārotā lieta dos labumu un kādu tieši?

Pie domāšanas maiņas, kas ļoti uzlabo naudas maka veselību, var pieskaitīt ēšanas ieradumu maiņu. Ja ievieš veselīgu dzīvesveidu un pievēršas veģetārismam vai svaigēšanai, tad izrādās, ka nevajag vairs pirkt ļoti dārgus produktus katru dienu. Kam izdevumi pārtikai sastāda pusi budžeta, tam šāda pieeja dos ļoti lielu atspaidu. Protams, veselīgs dzīvesveids nav tas, par ko raksta krāsainos žurnālos, tas vispirms ir rūpīgi jāizpēta, jo ir ļoti daudz zemūdens akmeņu, un jāsāk pamazām. Un nedrīkst to uzspiest ģimenei.

Optimizēt izdevumus var jebkurā budžetā, neatkarīgi no lieluma. Jebkurā budžetā. Milzīga kļūda ir gaidīt brīdi, kad naudas kļūs vairāk, lai varētu sākt veidot uzkrājumus. Tas nestrādā. Uzkrājumus veido cilvēki, kas spēj to darīt ar jebkāda lieluma ienākumiem.

Globāla domāšana

Pasaulē tagad valda mode visu mainīt ļoti ātri. Tā ir radusies vai ir radīta no tā, ka plaša patēriņa preces tiek ražotas no lētiem materiāliem un milzīgos apjomos. Cilvēki tās pērk, mazliet palieto un pēc 2-3 mēnešiem izmet, un cikls atkārtojas.

Vai zini, ka viena t-krekla izgatavošanai nepieciešami 2700 litru ūdens? Tā ir trīs gadu norma vienam cilvēkam. Kā tas izskatās uz dzeramā ūdens deficīta fona pasaulē? Vai tu patiešām gribi atņemt ūdeni tiem, kam tā jau tāpat trūkst, nopērkot dažus jaunus t-kreklus?

Vai cits piemērs. Plastmasa dabā neizzūd, bet pārvēršas neredzamās mikro un nano plastmasas daļiņās, kas maina fiziskās ūdens īpašības. Cilvēces saražotais un izmestais plastmasas apjoms katastrofāli ietekmē vidi, kurā dzīvojam. Plastmasa jau ir visur, gan tevī, gan Antarktīdas ledājos, gan pilnīgi visā Pasaules okeāna ūdenī. Vajag tikai mazliet painteresēties, kas mums no tā draud jau tagad un mazliet vēlāk, lai negribētos pirkt un izmest lieku plastmasas maisiņu.

Šāda domāšana globālos mērogos palīdz ekonomiskāk dzīvot, nesamazinot savu komforta līmeni. Tādā veidā mēs darām kaut ko vērtīgu apkārtējiem.

Ienākumu optimizācija

Tā var saukt visu, kas ienes mazliet naudas, piemēram,

5. ienākumu deklarācijas aizpildīšanu, tā iegūstot nodokļu atvieglojumus,
6. sociālo pabalstu un atvieglojumu meklēšanu,
7. atlaižu karšu izmantošanu,
8. dažādu krājkontu izmantošanu.

Par to visu ir daudz informācijas internetā.

Nobeigums

Ienākumu un izdevumu plānošana, disciplīna naudas lietās palīdz piepildīt savus dzīves sapņus. Tas taču ir brīnišķīgi, ir tā? Atliek tikai spert vienkāršus soļus tajā virzienā.