Platformāta druka, alu cilvēki un Siksta kapela

Platformāta druka mums asociējas ar milzīgiem baneriem, gaismas reklāmām un reklāmas stendiem. Iedomāties mūsdienu pilsētu bez tā visa ir tikpat grūti kā augļu plauktus veikalā bez banāniem.

Interesanti, kā mūsu senči iztika bez mūsdienu tehnoloģijām?

Platformāta druka pirmatnējos laikos

Pat tad, kad vienīgā mājvieta bija ala, cilvēki gribēja attēlot kaut ko milzīgu. Mūsu senči nemaz nebija tik primitīvi. Vēlā paleolīta ērā viņi jau prata izveidot skulptūras, gravēt akmenī un kaulā un mākslinieciski apgleznot alu sienas.

Piemēram, Lasko alu uzgāja pavisam nejauši – 1940. gadā četri skolēni par to pastāstīja skolotājam. Lasko ir svarīgs paleolīta laika mākslas piemineklis. Zīmējumi uz tās sienām un gravējumi parādījās aptuveni 18-15 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras.

Lasko nav vienkārša ala, tā ir alu komplekss, uz kuru sienām ir atrodami divi tūkstoši dažādu attēlu. Tie nebija uzzīmēti aiz garlaicības. Viss, ko cilvēks ir radījis, ir informācija.

Platformāta druka pirms renesanses

Līdz ar cilvēces attīstību parādījās jauni materiāli un attēlošanas veidi. Tomēr vēl arvien lielu mākslas darbu radīšana prasīja daudz pūļu un meistarības.

Neviens arī pārāk necenšas apgleznot sienas un griestus savās mājās.

Tomēr Dieva mājvietas sienu un griestu apgleznošana ir gan nopietns, gan godpilns darbs. Tā kā tolaik reliģija bija ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa, tad paši diženākie un meistarīgākie darbi ir atrodami uz baznīcu sienām. Siksta kapela ir izcils platformāta paraugs.

Jau toreiz ar krāsām un otām zīmēti attēli tika izmantoti krodziņu, iebraucamo vietu un veikalu reklamēšanai, tikai šie attēli nav nonākuši līdz mūsdienām. Cita lieta ir šedevri – mēs varam apskatīt lielu daļu no tiem.