BANĀNU ŽURNĀLS > Krāsu nosaukumi latviešu valodā – saraksts

Krāsu nosaukumi latviešu valodā

Anilīns – indigo (aizgūts no portugāļu valodas)
Anilīnsarkans
Apelsīnoranžs
Asfalta pelēks
Asfaltmelns
Asinssarkans
Aveņsarkans
Ābolaini sirms – melni ābola lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
Ābolains – pelēkas, sirmas krāsas nianse; ieapaļi, gaiši plankumi
Ābolzaļš
Ārprātzils
Baložu pelēks
Baložzils
Balsens
Balti dzeltenīgs
Baltnējs
Balts
Baltsirms
Bālgans
Bālzilgans
Bālzils
Bēbīšrozā
Bēri salns
Bērs – brūns zirgs ar melnām krēpēm, asti un kājām no apakšas līdz karpālajai un lecamajai locītavai
Bēšīgs
Bēšs – smilškrāsas, gaiši brūngans (aizgūts no franču valodas)
Blāvzils
Blonds – gaišmatains, gaiši dzeltena krāsa (aizgūts no franču valodas)
Bordo – spilgti sarkans, tumši sarkans (aizgūts no franču valodas)
Bordosarkans
Bronzas oranžs
Brunets – brūni, tumši mati (aizgūts no franču valodas ar vācu un krievu valodas palīdzību)
Brūndzeltens
Brūngans
Brūnīgs
Brūnmelns
Brūns – (aizgūts no viduslejasvācu valodas)
Brūnsārtens
Brūnsārts
Brūnzaļš
Burkānoranžs
Ceriņkrāsa – violeta krāsa
Ceriņsārts
Ceriņu zils
Cielavzils
Cinobrsarkans
Citrondzeltens
Dabiski blonds
Daglains
Dagls – melnraibs, ar baltiem vai melniem raibumiem (cūka, vista, suns)
Dābolains – ābolains
Debeszils
Dievišķīgi zils
Dulibērs – brūngans (zirgs, govs)
Dulli bērs – tumši brūns (zirgs)
Dulls – tumšs, brūngans (zirgs)
Duls – tumšs, brūngans (zirgs, govs)
Dūkains – pelēkbrūns (zirgs)
Dūkanbērs – melns ar rūsganu vai nespodru nokrāsu ar kādu gaišāku laukumu uz ķermeņa (zirgs)
Dūkanruds
Dūkans – melns ar rūsganu vai nespodru nokrāsu bez neviena gaišāka laukuma uz ķermeņa (zirgs)
Dūls – tumšs, brūngans (zirgs)
Dzeltenbalts
Dzeltenīgs – ar dzeltenu nokrāsu, iedzeltens, dzeltenbalts
Dzeltenmelns
Dzeltenoranžs – oranžs ar dzeltenu nokrāsu
Dzeltens
Dzeltensarkans
Dzeltensārts
Dzeltgans
Dzelts – dzeltens
Dzeltums
Dzidri bērs
Dzintarbalts
Dzintardzeltens
Dzīslu zils
Flamingo rozā
Fuksijsarkans
Fuksijsārts
Gaiši pērļu pelēks
Gaišrozā
Gaišsarkans
Gaišsārts
Gaišzaļš
Gaišzilgans
Gaišzils
Ģerānijsarkans
Haki – putekļu krāsa, brūngandzeltens, brūnganzaļš, zaļganbrūns, zaļgandzeltenpelēks, dzelteni vai pelēki brūns, armijas formastērpa krāsa (aizgūts no angļu valodas)
Iebalts – vietumis balts, ar baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumiem
Iebālgans – mazliet bālāks nekā parasti
Iebrūngans – mazliet brūngans
Iebrūnīgs
Iebrūns
Iedzeltenīgs
Iedzeltens
Iemelns – pelēks
Iepelēks – ar pelēku nokrāsu
Ieruds – mazliet ruds
Ierūsgans – mazliet rūsgans
Iesarkanīgs
Iesarkans – mazliet sarkans
Iesārtens
Iesārts – mazliet sārts
Iesirms
Iezaļganīgs
Iezaļgans – ar nelielu zaļu nokrāsu, mazliet zaļgans
Iezaļš – mazliet zaļš, ar zaļu nokrāsu
Iezilganīgs
Iezilgans – mazliet zilgans
Iezilgs
Iezils – mazliet zils, ar zilu nokrāsu
Indigo – tumši zils (aizgūts no spāņu un latīņu, izmantojot vācu vai krievu valodas)
Indigo zils
Īpatnēji sarkans
Jāņogsarkans
Kafijbrūns
Kamenes brūns
Kamēliju sārts
Kanārijdzeltens
Kapara sarkans
Kaparbrūns
Kaparkrāsa
Kapars – varš, varam raksturīga krāsa (aizgūts no latīņu un vācu valodas)
Kaparsarkans
Kardinālsarkans
Karmīnpurpurviolets
Karmīns – tumši sarkans, purpursarkans (aizgūts no latīņu un franču valodas)
Karmīnsarkans
Karmīnsārts
Kastaņbrūns
Kastaņsarkans
Klasiski zils
Kobalts – sudrabbalts ar sarkanīgu spīdumu, tumši zils (aizgūts no vācu valodas)
Kobaltzils
Košdzeltens
Košsarkans
Košsārts
Košzaļš
Krēmbalts
Krēmdzeltens
Krēmīgs
Ķiršsarkans
Ķiršsārts
Lašsarkans
Lašsārts
Lavandzils
Lāsains – plankumains
Liesmu sarkans
Lillā – sarkani zils, sarkanīgi zils, zilgani sarkanīgs (aizgūts no vācu valodas)
Lillīgs
Linzils
Loss – palsi dzeltens, pelēkdzeltens, dzelteni pelēks, dzeltenbrūns, lāsains (zirgs; “o” izrunā kā divskani “uo”). Dzeltena krāsa ar zeltainu vai smilšu nokrāsu, līdzīga gaiši bērani, āda un nagi melni, bieži melna svītra pār muguru jeb peļutaka.
Magoņsarkans
Mahagonijsarkans
Mandarīnsarkans
Mandarīnu oranžs
Marengo – tumši pelēks (aizgūts, iespējams, no itāļu un franču valodas)
Marmorkrāsa
Medusdzeltens
Mells
Melnbalts
Melngans – samērā tumšs, gandrīz melns
Melniķis – melns zirgs
Melnīgs
Mežuzils
Mēlens – zilgans
Mēļsārts
Mēļš – tumši zils, violets, zili melns, zils ar violetu nokrāsu, tumši zili zaļš, rozīgi zils, zilgani violets, nereti vispār jebkāda tumša krāsa. Ieteicams izmantot violetas vai zili violetas krāsas apzīmēšanai.
Mušaini sirms – melni mušu lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
Naktsmelns
Olīvzaļš
Olu dzeltens
Oranždzeltens
Oranžīgs – ar oranžu nokrāsu, gaiši oranžs
Oranžs – sarkani dzeltens, dzelteni sarkans, iesarkani dzeltens, dzelteni sārts, apelsīna krāsa (aizgūts no franču valodas); košāka, spilgtāka, intensīvāka par apelsīna krāsu.
Oranžsarkans
Pabalts
Pabrūns
Padulls – brūngans (zirgs)
Padzeltens – samērā dzeltens, arī mazliet dzeltens
Palsens
Palss – gaiši dzeltens, blāvs, nespodrs, pelēcīgs (aizgūts no vācu valodas); zirga krāsa, ja gaišu ādu sedz gaiši dzeltenas spalvas; iedzeltens, netīri dzeltens zirgs ar gaiši dzeltenu, bālganu, reizēm baltu asti un krēpēm.
Pamelns
Papelēks – samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks
Pasarkanīgs
Pasarkans – samērā sarkans, arī mazliet sarkans
Pasārtens
Pasārts – samērā, arī mazliet sārts
Pasteļviolets
Pazaļgans
Pazaļš – samērā, arī mazliet zaļš
Pazilgans
Pazils – samērā zils, arī mazliet zils
Pāls – gaišs, dzeltenīgs, viegli pelēcīgi dzeltens (aizgūts no vācu valodas); gaiši dzeltens vai krēmkrāsas zirgs ar gandrīz baltu asti un krēpēm un iesarkanīgām acīm.
Pāts – brūngani dzeltens, dzeltenbrūns (aizgūts no lībiešu, igauņu valodas); zirgs ar pigmentētu ādu, ko sedz vairāk vai mazāk dzeltenas spalvas ar tumšiem galiem. Garās spalvas (krēpes) ir tumšākas vai melnas, tāpat kā nagi.
Pelēcīgs – ar pelēku nokrāsu, iepelēks
Pelēkans – iepelēks, pelēcīgs
Pelēkbalts – balts ar pelēku nokrāsu
Pelēkdzeltens
Pelēkgaišs
Pelēkgans
Pelēkmelns
Pelēks
Pelēksirms – sirms ar pelēku nokrāsu, ļoti sirms
Pelēksnējs
Pelēkzaļgans
Pelēkzaļš
Pelēkzilgans
Pelēkzils
Pelnains
Pelnīgs – ar pelnu nokrāsu
Pelnpelēks
Pelnu pelēks
Pērļains – pelēcīgs kā pērle
Pienbalts
Pieneņdzeltens
Pieneņu dzeltens
Piķa melns
Piķamelns
Piparkūkbrūns
Pistāciju zaļš
Platīnblonds
Platīndzeltens
Porcelānsārts
Priekšautzils
Prīmuldzeltens
Pureņdzeltens
Purpurbrūns
Purpurmelns
Purpuroranžs
Purpurs – tumši sarkans ar viegli violetu nokrāsu, sarkanviolets (aizgūts no vācu valodas)
Purpursarkans
Purpursārts
Purpurviolets
Puspelēks
Raudens
Riekstubrūns
Rieta sarkans
Rozā – gaiši sarkans, gaiši sārts, sārts, iesarkans (aizgūts no vācu valodas)
Rozīgs
Rožains
Rožsarkans
Rožsārts
Rudains – ruds
Rudi balts
Rudi brūns
Rudi salns
Rudizaļš
Ruds – sarkans, sarkanbrūns, brūngans, dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu, sarkanīgi dzeltens.
Rudsārts
Rudzupuķu zils
Rusls – brūns, sārts, pelēks, ieruds, sarkanbrūns, brūni pelēcīgs
Rūsganbrūns
Rūsgandzeltens
Rūsganpelēks
Rūsganruds
Rūsgans – rūsas krāsa, sarkanīgi brūns, brūnīgi sarkans, dzeltenīgi sarkanbrūns, sarkanīgi brūns, brūngans, sarkanīgs
Rūsgansarkans
Rūsgansārts
Rūsganzaļš
Rūsganzeltains
Salātzaļš
Salnains
Salne – pelēka govs
Salni bērs
Salni dūkans
Salni palss
Salni ruds
Salns – brūni, iesarkani sirms (dzīvnieks); zirgs, kura apmatojuma pamatkrāsai (bērai, rudai, melnai) klāt daudz balta, pa visu ķermeni, arī astē un krēpēs balti mati vienmērīgi piejaukti pamatkrāsai.
Salnsirms
Sarkanējs
Sarkani dzeltens
Sarkanīgs
Sarkanīgs – ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs
Sarkanmelns
Sarkanots
Sarkanpelēks
Sarkans
Sarkansārts – sārts ar sarkanu nokrāsu, ļoti sārts
Sarkanviolets
Sarkanzils – zils ar sarkanu nokrāsu
Sarks – sarkans
Saules dzeltens
Sārtbalts
Sārtbrūns
Sārtens – ar sārtu nokrāsu
Sārti sarkans
Sārtruds
Sārts – bāli, gaiši sarkans, sarkanīgs; veselīgas cilvēka sejas krāsas apzīmējums.
Sārtviolets
Sārtzeltains
Sārtzeltīts
Sērdzeltens
Sidrabains
Sievišķīgi dzeltens
Sirdssarkans
Sirmens
Sirms – gaiši pelēks, pelēks, pelēcīgi balts (apmatojums); zaudējis sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (mati, bārda); balta un melna apmatojuma sajaukums, zirgs vienmēr piedzimst tumšā krāsā, ar laiku baltais apmatojums sāk dominēt, vecam zirgam baltais apmatojums ir pārsvarā, aste un krēpes tādas pašas.
Sirmzaļš
Smaragdzaļš
Smēķdzeltens
Smilškrāsa
Smilšpelēks
Sniegbalts
Spēkzaļš
Spīvzaļš
Standartdzeltens
Sudrabains
Sudrabbalts
Sudrabpelēks
Sudrabsārts
Suņbrūns
Sūnu zaļš
Sūnzaļš
Sviestdzeltens
Svina pelēks
Šarlaks – koši sarkans, spilgti sarkans (aizgūts no vācu valodas)
Šarlaksarkans
Šatens – brūni, kastaņbrūni cilvēka mati (aizgūts no franču valodas)
Šūnaini dzeltens
Tabakbrūns
Teteraini sirms – tumši sarkani mušu lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
Tirkīzzils
Tomātsarkans
Tumšpelēks
Tumšrozā
Tumšsarkans
Tumšsārts
Tumšzils
Ugunīgs – koši sarkans kā uguns
Ugunssarkans
Ultramarīns – spilgti zils (aizgūts no vācu valodas)
Ultramarīnzils
Ultraviolets
Upju zils
Vardes zaļš
Vaskzaļgans
Vecrozā
Violeti pelēks
Violetīgs
Violetmelns
Violets – sarkani zils, zili sarkans, gaiši rozīgs, rozīgi gaišzils (aizgūts no krievu, vācu un franču valodas)
Violetsārts
Violetzilgans
Vīna sarkans
Vīrišķīgi sarkans
Zaldātzaļš
Zaļganīgs – ar zaļganu nokrāsu
Zaļgans – ar zaļu nokrāsu
Zaļpelēks
Zaļsarkans
Zaļsārts
Zaļsirms
Zaļš
Zaļzils
Zeltaini balts
Zeltains
Zeltdzeltens
Zeltsārts
Zibens zils
Ziedbalts
Zilganbalts
Zilganīgs – ar zilganu nokrāsu
Zilganpelēks
Zilgans – ar zilu nokrāsu
Zilgs – ar zilu nokrāsu, zilgans
Zili sirms – melno un balto matu sajaukums veido zilganpelēku nokrāsu (zirgiem)
Zilibalts
Zilizaļš – zaļš ar zilu nokrāsu
Zilnējs
Ziloņkaula balts
Zilpelēks
Zils
Zilsarkans
Zilsārts
Zilzaļš – zaļš ar zilu nokrāsu
Zviedrbalts
Žilbinoši balts

Saliktiem nosaukumiem izmantojami vārdi

Krāsai priekšā liek piemērotu vārdu, pastiprinot un niansējot nozīmi, piemēram, sulīgi zaļa pļava.

Bāli
Brūngani
Drūmi
Dūmaini
Dzidri
Dziļi
Gaiši
Īpatnēji
Īsti
Koši
Krāšņi
Maigi
Medaini
Mirdzoši
Netīri
Rudenīgi
Spilgti
Spīdīgi
Spoži
Sulīgi
Tīri
Trekni
Tumši
Uzkrītoši
Ūdeņaini
Vecīgi
Viegli
Vizmaini
Zaigojoši
Zeltaini
Žilbinoši

Tāpat krāsas nosaukuma priekšā var likt citas vai tās pašas krāsas nosaukumu, piemēram, dzelteni balts (dzeltenbalts) zieds, sarkanbrūns soliņš, purpurvioleti sārts saulriets.

Valodā nav sastopami, bet teorētiski iespējami un intereses izraisīšanai lietojami neparasti salikteņi:

Gaišmelns
Gaišmerengo
Tumšbalts
Tumšindigo

Tā saucamie ģeometriskie salikteņi veidoti no ļoti atšķirīgām krāsām un apzīmē nevis krāsu sajaukumu, bet gan vairākas līdzās esošas krāsas:

Melnbalts
Rudi balts
Sarkanmelns

Reālijas krāsu apzīmēšanai

No reālijām jeb tipiskiem priekšmetiem vai parādībām var veidot krāsu nosaukumus, pievienojot vārdu “krāsa”, piemēram, aveņkrāsa, krēmkrāsa, ceriņkrāsa, ziloņkaula krāsa, ābeļziedu krāsa. Šādi var veidot bezgalīgi daudz krāsu apzīmējumu. Daži piemēri:

Apelsīni
Aprikozes
Ābeļziedi
Āboliņa dūmaka
Bronza
Caureja
Ceriņi
Dūmi
Dzelzs
Dzērvenes
Dzirksteles
Ingvers
Īrisi
Jūra
Kadiķi
Karameles
Kastaņi
Koraļļi
Krēslas roze
Kritušas lapas
Ķirši
Lasis
Lavanda
Magones
Medus
Melones
Pastelis
Pavasaris
Persiki
Pērle
Pļava
Rapši
Rieksti
Rozes pumpurs
Rudens
Salmi
Saules akmens (dzintars, dzītars, zītars)
Saullēkts
Smiltis
Sudrabs
Suns
Šīferis
Valrieksti
Vaniļa
Varš
Zamšāda
Zelts
Ziloņkauls

Šādi var veidot uz asociācijām balstītus krāsu nosaukumus arī bez vārda “krāsa”. Tā var darīt situācijās, kad no konteksta ir absolūti skaidrs, ka ir runa par krāsām. Tādiem toņu aprakstiem ir tik liela abstrakcijas pakāpe, ka lasītājam neizdotos uzminēt krāsu, ja blakus nebūtu krāsu parauga attēla. Daži piemēri:

Maigais persiks
Liegie ceriņi
Dabas simfonija
Krēslas roze
Vēsā plūme
Rozes asara
Versmainie virši

Reālijas kopā ar krāsas toņa nosaukumu

Ar priekšmeta vai parādības nosaukumu var precizēt un niansēt norādīto krāsas toni, piemēram, kaulubalts, pieneņdzeltens.

Ametistviolets
Apelsīnoranžs
Asinssarkans
Aveņsarkans
Ābolzaļš
Baložpelēks
Briljantbalts
Cielavzils
Dabiski balts
Debeszils
Delfīnu pelēks
Dimantbalts
Elektrozils
Jāņogsarkans
Kafijas brūns
Kanēļbrūns
Kaulubalts
Kristālzaļš
Kviešdzeltens
Linbalts
Mandarīnu oranžs
Mežuzils
Olīvzaļš
Pelnu pelēks
Pieneņdzeltens
Piķa melns
Pistāciju zaļš
Polārzaļš
Riekstubrūns
Rieta sarkans
Rudensdzeltens
Salātzaļš
Sirdssarkans
Smaragdzaļš
Sudrabsārts
Sūnzaļš
Tēraudzils
Tomātsarkans
Upju zils
Ūdenszils
Vīna sarkans
Zāleszaļš
Zemeņsarkans

Vienkārši krāsu nosaukumi

Pamatkrāsas

Tiek uzskatīts, ka visās valodās ar labi izstrādātu krāsu nosaukumu sistēmu eksistē vienpadsmit pamatkrāsas:

balts,
melns,
sarkans,
zaļš,
dzeltens,
zils,
brūns,
purpurs,
sārts,
oranžs,
pelēks.

Tradicionāli latviešu valodniecībā purpura, sārtas un oranžas krāsas nosaukums tiek uzskatīti par jauktiem, krāsu nianses apzīmējošiem nosaukumiem.

Dzīvnieku spalvas krāsa

Daudzās valodās, arī latviešu valodā, tiek lietoti speciāli nosaukumi, lai apzīmētu mājdzīvnieku krāsu. Galvenokārt tie attiecas uz zirgu apspalvojumu, piemēram, bērs, ābolains, dūkans, loss, pāts, salns, sarķis, sirms.

Ir krāsu nosaukumi, kurus attiecina gan uz dzīvniekiem, gan cilvēkiem, gan lietām, piemēram, ruda ķēve, ruda lapsa, rudi mati, ruds akmens, ruda roze.

Šie nosaukumi nav precīzi, jo dzīvnieku krāsa mainās. No tiem var gūt vienīgi priekšstatu par pamatkrāsu. Piemēram, loss – zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti un tumšu svītru pār muguru.

Metāliskas krāsas

Par metāliskām krāsām sauc krāsu nosaukumus, kas atvasināti no metālu nosaukumiem. Piemēram, kapara toņi ar metāliski blondām šķipsnām.

Reāliju krāsas

Atsevišķi izceļami no konkrētas reālijas atvasināti krāsu nosaukumi, piemēram, rožains, pelnains, krēmīgs, pērļains. Tādas mēdz saukt par priekšmetiskām krāsām.

Aizgūti krāsu nosaukumi

Aizgūti krāsu nosaukumi ir iespēja kompaktā, maksimāli koncentrētā veidā nosaukt krāsu, kuras apzīmēšanai ar citiem latviešu valodas līdzekļiem būtu nepieciešams garāks apraksts, piemēram, bordo – tumši sarkans. Ar aizgūtiem krāsu nosaukumiem raksturo sīku, precīzu krāsas toņa niansi. Tiem piemīt precīza vides un parādību raksturošanas iespēja, kā arī zināma eksotiskuma pieskaņa.

Pie aizgūtajiem pieskaitāmi gan patiešām aizgūtie (oranžs, violets, brūns), gan stabili eksistējoši latviešu valodā (purpurs, karmīns), gan svešvārdi (haki, indigo, marengo).

Daži ar krāsām saistīti termini

Ahromātiskās jeb bezkrāsainās ir balta, melna un visi krāsu toņi, kas rodas, sajaucot balto un melno visdažādākajās proporcijās.

Hromatiskās jeb krāsainās ir visas spektra krāsas.

Septiņas pamatkrāsas, kuras iegūst no baltās gaismas sadalīšanas spektrā, ir violeta, zila, gaiši zila, zaļa, dzeltena, oranža, sarkana.

Interesanti, ka bezkrāsainas jeb baltas gaismas efektu dod papildkrāsu pāru sajaukums, piemēram, sarkanas un zilizaļas, oranžas un gaiši zilas, dzeltenzaļas un violetas.

Citos avotos par pamatkrāsām sauc trīs lineāri neatkarīgas krāsas, t.i., krāsas, no kurām nevienu nevar iegūt no pārējām divām pamatkrāsām, un tās ir sarkana, zila, zaļa. Vai dzeltena, zila, sarkana.

Krāsotāju jaukšanas pamatkrāsas ir violeta, dzeltena un zilzaļa. Gleznotāju pamatkrāsas ir sarkana, dzeltena un zila, un balts pamats.

Par papildkrāsām sauc tādas divas krāsas, kuras jaucot iegūst krāsu, kas vizuāli rada baltās krāsas sajūtu.

Aditīvā krāsu jaukšana jeb jaukšana ar saskaitīšanu. Šādi jaucot, iegūtā krāsa ir gaišāka par sastāvdaļām.

Subtraktīvā krāsu jaukšana jeb jaukšana ar atņemšanas paņēmienu. Jo pretējākas krāsas tiek sajauktas, jo tumšāks ir iznākums.

Trešais krāsu jaukšanas veids ir klāšana sīkos triepienos, ļaujot tām optiski sajaukties, ja uz tām skatās. Tādu galarezultātu sauc par dalīto toni.

Pretkrāsas jeb komplementārās krāsas blakus viena otru pastiprina. Ja ilgi skatās uz tādu krāsu, pēc tam novērš skatu uz baltu krāsu, ilgāku laiku ir redzama aplūkotās krāsas pretkrāsa. Ja sajauc pretkrāsu gaismas, iegūst baltu gaismu. Ja sajauc pretkrāsu pigmentus, iegūst tumšu bezkrāsas toni.

Par analogām jeb blakuskrāsām sauc krāsas, kas krāsu aplī atrodas blakus.

Vairāk par un ap krāsām lasāms rakstā par digitālo krāsu pasauli. 2600+ krāsas latviski.

Interesanti

Latīņu valodā nav pelēkas un brūnas krāsas.

Aleutu (Grenlandes eskimosu) valodā ir 21 vārds, ar ko apzīmē baltu sniegu. Vēlāk gan atklājās, ka tas ir mīts.

Dažās valodās zaļa krāsa ir zilas nokrāsa.

Angļu valodā ir 11 pamatkrāsas, krievu un itāļu – 12, kru valodā tikai trīs: tumša, gaiša un sarkana.

Gaišus matus apzīmē nevis ar vārdu “dzeltens”, bet “blonds”.

Vārds “brunete” tiek lietots sieviešu matu krāsu apzīmēšanai, “brūns” – vīriešu.

Sārts, zils, zaļš ir vienkārši krāsu nosaukumi. Dzeltens, sarkans, pelēks vēsturiski ir atvasināti. Ir izzuduši tādi krāsu apzīmējumi, kā sarks, dzelts.