Auduma apdrukas vēsture un veidi
Runā, ka auduma apdruka ir izdomāta jau senajā Ķīnā. Interesanti, ka izveidot ornamentu uz auduma ir iemācījušies ātrāk nekā uz papīra. Toreiz krāsoja vienkārši: no papīra izgrieza trafaretu un ar tā palīdzību izveidoja zīmējumu.
Eiropā ar krāsošanu nav gājis tik koši. Vēsturnieki apgalvo, ka krāsas nav bijušas noturīgas un ātri nomazgājušās no auduma. Tas ir kā piecelties no rīta baltā t-kreklā, uz kura vēl vakarā bija banāna attēls.
Tomēr 12. gadsimtā eiropieši apguva novilkšanas metodi, ar kuras palīdzību veidoja rakstus uz auduma. Tiesa, paņēmiens ir izgudrots Indijā, un pie eiropiešiem tas nonāca ar tirgotāju palīdzību.
Kokā tika izgrebts zīmējums spoguļskatā. To pārklāja ar krāsu, un iegūto šablonu piespieda pie auduma. Tad noņēma nost, apzieda koka zīmogu ar krāsu un piespieda nākamajā vietā. Pamazām un ar gaumi.
Tagad sirds kāro skaistuma, un skapī ir t-krekls vai audums šim nolūkam. Zini, ka ar katru dienu attēlu uzklāšanas metodes tiek pilnveidotas.
Attēlu uz apģērba parasti veido vienā no trijiem veidiem:
- krāso ar krāsām,
- izšuj ar diegiem,
- ar karstu termopresi piespiež plēvi ar attēlu.
No šiem veidiem ir radušās desmitiem metožu. Kura ir labāka? Labākas nav. Katra ir laba savā situācijā, jo atšķiras audumi, tirāžas un budžets. Lasi vairāk par šo tēmu.
