Krāsu nosaukumi latviešu valodā

  1. Anilīns – indigo (aizgūts no portugāļu valodas)
  2. Anilīnsarkans
  3. Apelsīnoranžs
  4. Asfalta pelēks
  5. Asfaltmelns
  6. Asinssarkans
  7. Aveņsarkans
  8. Ābolaini sirms – melni ābola lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
  9. Ābolains – pelēkas, sirmas krāsas nianse; ieapaļi, gaiši plankumi
  10. Ābolzaļš
  11. Ārprātzils
  12. Baložu pelēks
  13. Baložzils
  14. Balsens
  15. Balti dzeltenīgs
  16. Baltnējs
  17. Balts
  18. Baltsirms
  19. Bālgans
  20. Bālzilgans
  21. Bālzils
  22. Bēbīšrozā
  23. Bēri salns
  24. Bērs – brūns zirgs ar melnām krēpēm, asti un kājām no apakšas līdz karpālajai un lecamajai locītavai
  25. Bēšīgs
  26. Bēšs – smilškrāsas, gaiši brūngans (aizgūts no franču valodas)
  27. Blāvzils
  28. Blonds – gaišmatains, gaiši dzeltena krāsa (aizgūts no franču valodas)
  29. Bordo – spilgti sarkans, tumši sarkans (aizgūts no franču valodas)
  30. Bordosarkans
  31. Bronzas oranžs
  32. Brunets – brūni, tumši mati (aizgūts no franču valodas ar vācu un krievu valodas palīdzību)
  33. Brūndzeltens
  34. Brūngans
  35. Brūnīgs
  36. Brūnmelns
  37. Brūns – (aizgūts no viduslejasvācu valodas)
  38. Brūnsārtens
  39. Brūnsārts
  40. Brūnzaļš
  41. Burkānoranžs
  42. Ceriņkrāsa – violeta krāsa
  43. Ceriņsārts
  44. Ceriņu zils
  45. Cielavzils
  46. Cinobrsarkans
  47. Citrondzeltens
  48. Dabiski blonds
  49. Daglains
  50. Dagls – melnraibs, ar baltiem vai melniem raibumiem (cūka, vista, suns)
  51. Dābolains – ābolains
  52. Debeszils
  53. Dievišķīgi zils
  54. Dulibērs – brūngans (zirgs, govs)
  55. Dulli bērs – tumši brūns (zirgs)
  56. Dulls – tumšs, brūngans (zirgs)
  57. Duls – tumšs, brūngans (zirgs, govs)
  58. Dūkains – pelēkbrūns (zirgs)
  59. Dūkanbērs – melns ar rūsganu vai nespodru nokrāsu ar kādu gaišāku laukumu uz ķermeņa (zirgs)
  60. Dūkanruds
  61. Dūkans – melns ar rūsganu vai nespodru nokrāsu bez neviena gaišāka laukuma uz ķermeņa (zirgs)
  62. Dūls – tumšs, brūngans (zirgs)
  63. Dzeltenbalts
  64. Dzeltenīgs – ar dzeltenu nokrāsu, iedzeltens, dzeltenbalts
  65. Dzeltenmelns
  66. Dzeltenoranžs – oranžs ar dzeltenu nokrāsu
  67. Dzeltens
  68. Dzeltensarkans
  69. Dzeltensārts
  70. Dzeltgans
  71. Dzelts – dzeltens
  72. Dzeltums
  73. Dzidri bērs
  74. Dzintarbalts
  75. Dzintardzeltens
  76. Dzīslu zils
  77. Flamingo rozā
  78. Fuksijsarkans
  79. Fuksijsārts
  80. Gaiši pērļu pelēks
  81. Gaišrozā
  82. Gaišsarkans
  83. Gaišsārts
  84. Gaišzaļš
  85. Gaišzilgans
  86. Gaišzils
  87. Ģerānijsarkans
  88. Haki – putekļu krāsa, brūngandzeltens, brūnganzaļš, zaļganbrūns, zaļgandzeltenpelēks, dzelteni vai pelēki brūns, armijas formastērpa krāsa (aizgūts no angļu valodas)
  89. Iebalts – vietumis balts, ar baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumiem
  90. Iebālgans – mazliet bālāks nekā parasti
  91. Iebrūngans – mazliet brūngans
  92. Iebrūnīgs
  93. Iebrūns
  94. Iedzeltenīgs
  95. Iedzeltens
  96. Iemelns – pelēks
  97. Iepelēks – ar pelēku nokrāsu
  98. Ieruds – mazliet ruds
  99. Ierūsgans – mazliet rūsgans
  100. Iesarkanīgs
  101. Iesarkans – mazliet sarkans
  102. Iesārtens
  103. Iesārts – mazliet sārts
  104. Iesirms
  105. Iezaļganīgs
  106. Iezaļgans – ar nelielu zaļu nokrāsu, mazliet zaļgans
  107. Iezaļš – mazliet zaļš, ar zaļu nokrāsu
  108. Iezilganīgs
  109. Iezilgans – mazliet zilgans
  110. Iezilgs
  111. Iezils – mazliet zils, ar zilu nokrāsu
  112. Indigo – tumši zils (aizgūts no spāņu un latīņu, izmantojot vācu vai krievu valodas)
  113. Indigo zils
  114. Īpatnēji sarkans
  115. Jāņogsarkans
  116. Kafijbrūns
  117. Kamenes brūns
  118. Kamēliju sārts
  119. Kanārijdzeltens
  120. Kapara sarkans
  121. Kaparbrūns
  122. Kaparkrāsa
  123. Kapars – varš, varam raksturīga krāsa (aizgūts no latīņu un vācu valodas)
  124. Kaparsarkans
  125. Kardinālsarkans
  126. Karmīnpurpurviolets
  127. Karmīns – tumši sarkans, purpursarkans (aizgūts no latīņu un franču valodas)
  128. Karmīnsarkans
  129. Karmīnsārts
  130. Kastaņbrūns
  131. Kastaņsarkans
  132. Klasiski zils
  133. Kobalts – sudrabbalts ar sarkanīgu spīdumu, tumši zils (aizgūts no vācu valodas)
  134. Kobaltzils
  135. Košdzeltens
  136. Košsarkans
  137. Košsārts
  138. Košzaļš
  139. Krēmbalts
  140. Krēmdzeltens
  141. Krēmīgs
  142. Ķiršsarkans
  143. Ķiršsārts
  144. Lašsarkans
  145. Lašsārts
  146. Lavandzils
  147. Lāsains – plankumains
  148. Liesmu sarkans
  149. Lillā – sarkani zils, sarkanīgi zils, zilgani sarkanīgs (aizgūts no vācu valodas)
  150. Lillīgs
  151. Linzils
  152. Loss – palsi dzeltens, pelēkdzeltens, dzelteni pelēks, dzeltenbrūns, lāsains (zirgs; “o” izrunā kā divskani “uo”). Dzeltena krāsa ar zeltainu vai smilšu nokrāsu, līdzīga gaiši bērani, āda un nagi melni, bieži melna svītra pār muguru jeb peļutaka.
  153. Magoņsarkans
  154. Mahagonijsarkans
  155. Mandarīnsarkans
  156. Mandarīnu oranžs
  157. Marengo – tumši pelēks (aizgūts, iespējams, no itāļu un franču valodas)
  158. Marmorkrāsa
  159. Medusdzeltens
  160. Mells
  161. Melnbalts
  162. Melngans – samērā tumšs, gandrīz melns
  163. Melniķis – melns zirgs
  164. Melnīgs
  165. Mežuzils
  166. Mēlens – zilgans
  167. Mēļsārts
  168. Mēļš – tumši zils, violets, zili melns, zils ar violetu nokrāsu, tumši zili zaļš, rozīgi zils, zilgani violets, nereti vispār jebkāda tumša krāsa. Ieteicams izmantot violetas vai zili violetas krāsas apzīmēšanai.
  169. Mušaini sirms – melni mušu lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
  170. Naktsmelns
  171. Olīvzaļš
  172. Olu dzeltens
  173. Oranždzeltens
  174. Oranžīgs – ar oranžu nokrāsu, gaiši oranžs
  175. Oranžs – sarkani dzeltens, dzelteni sarkans, iesarkani dzeltens, dzelteni sārts, apelsīna krāsa (aizgūts no franču valodas); košāka, spilgtāka, intensīvāka par apelsīna krāsu.
  176. Oranžsarkans
  177. Pabalts
  178. Pabrūns
  179. Padulls – brūngans (zirgs)
  180. Padzeltens – samērā dzeltens, arī mazliet dzeltens
  181. Palsens
  182. Palss – gaiši dzeltens, blāvs, nespodrs, pelēcīgs (aizgūts no vācu valodas); zirga krāsa, ja gaišu ādu sedz gaiši dzeltenas spalvas; iedzeltens, netīri dzeltens zirgs ar gaiši dzeltenu, bālganu, reizēm baltu asti un krēpēm.
  183. Pamelns
  184. Papelēks – samērā, arī mazliet pelēks; pelēcīgs, iepelēks
  185. Pasarkanīgs
  186. Pasarkans – samērā sarkans, arī mazliet sarkans
  187. Pasārtens
  188. Pasārts – samērā, arī mazliet sārts
  189. Pasteļviolets
  190. Pazaļgans
  191. Pazaļš – samērā, arī mazliet zaļš
  192. Pazilgans
  193. Pazils – samērā zils, arī mazliet zils
  194. Pāls – gaišs, dzeltenīgs, viegli pelēcīgi dzeltens (aizgūts no vācu valodas); gaiši dzeltens vai krēmkrāsas zirgs ar gandrīz baltu asti un krēpēm un iesarkanīgām acīm.
  195. Pāts – brūngani dzeltens, dzeltenbrūns (aizgūts no lībiešu, igauņu valodas); zirgs ar pigmentētu ādu, ko sedz vairāk vai mazāk dzeltenas spalvas ar tumšiem galiem. Garās spalvas (krēpes) ir tumšākas vai melnas, tāpat kā nagi.
  196. Pelēcīgs – ar pelēku nokrāsu, iepelēks
  197. Pelēkans – iepelēks, pelēcīgs
  198. Pelēkbalts – balts ar pelēku nokrāsu
  199. Pelēkdzeltens
  200. Pelēkgaišs
  201. Pelēkgans
  202. Pelēkmelns
  203. Pelēks
  204. Pelēksirms – sirms ar pelēku nokrāsu, ļoti sirms
  205. Pelēksnējs
  206. Pelēkzaļgans
  207. Pelēkzaļš
  208. Pelēkzilgans
  209. Pelēkzils
  210. Pelnains
  211. Pelnīgs – ar pelnu nokrāsu
  212. Pelnpelēks
  213. Pelnu pelēks
  214. Pērļains – pelēcīgs kā pērle
  215. Pienbalts
  216. Pieneņdzeltens
  217. Pieneņu dzeltens
  218. Piķa melns
  219. Piķamelns
  220. Piparkūkbrūns
  221. Pistāciju zaļš
  222. Platīnblonds
  223. Platīndzeltens
  224. Porcelānsārts
  225. Priekšautzils
  226. Prīmuldzeltens
  227. Pureņdzeltens
  228. Purpurbrūns
  229. Purpurmelns
  230. Purpuroranžs
  231. Purpurs – tumši sarkans ar viegli violetu nokrāsu, sarkanviolets (aizgūts no vācu valodas)
  232. Purpursarkans
  233. Purpursārts
  234. Purpurviolets
  235. Puspelēks
  236. Raudens
  237. Riekstubrūns
  238. Rieta sarkans
  239. Rozā – gaiši sarkans, gaiši sārts, sārts, iesarkans (aizgūts no vācu valodas)
  240. Rozīgs
  241. Rožains
  242. Rožsarkans
  243. Rožsārts
  244. Rudains – ruds
  245. Rudi balts
  246. Rudi brūns
  247. Rudi salns
  248. Rudizaļš
  249. Ruds – sarkans, sarkanbrūns, brūngans, dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu, sarkanīgi dzeltens.
  250. Rudsārts
  251. Rudzupuķu zils
  252. Rusls – brūns, sārts, pelēks, ieruds, sarkanbrūns, brūni pelēcīgs
  253. Rūsganbrūns
  254. Rūsgandzeltens
  255. Rūsganpelēks
  256. Rūsganruds
  257. Rūsgans – rūsas krāsa, sarkanīgi brūns, brūnīgi sarkans, dzeltenīgi sarkanbrūns, sarkanīgi brūns, brūngans, sarkanīgs
  258. Rūsgansarkans
  259. Rūsgansārts
  260. Rūsganzaļš
  261. Rūsganzeltains
  262. Salātzaļš
  263. Salnains
  264. Salne – pelēka govs
  265. Salni bērs
  266. Salni dūkans
  267. Salni palss
  268. Salni ruds
  269. Salns – brūni, iesarkani sirms (dzīvnieks); zirgs, kura apmatojuma pamatkrāsai (bērai, rudai, melnai) klāt daudz balta, pa visu ķermeni, arī astē un krēpēs balti mati vienmērīgi piejaukti pamatkrāsai.
  270. Salnsirms
  271. Sarkanējs
  272. Sarkani dzeltens
  273. Sarkanīgs
  274. Sarkanīgs – ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs
  275. Sarkanmelns
  276. Sarkanots
  277. Sarkanpelēks
  278. Sarkans
  279. Sarkansārts – sārts ar sarkanu nokrāsu, ļoti sārts
  280. Sarkanviolets
  281. Sarkanzils – zils ar sarkanu nokrāsu
  282. Sarks – sarkans
  283. Saules dzeltens
  284. Sārtbalts
  285. Sārtbrūns
  286. Sārtens – ar sārtu nokrāsu
  287. Sārti sarkans
  288. Sārtruds
  289. Sārts – bāli, gaiši sarkans, sarkanīgs; veselīgas cilvēka sejas krāsas apzīmējums.
  290. Sārtviolets
  291. Sārtzeltains
  292. Sārtzeltīts
  293. Sērdzeltens
  294. Sidrabains
  295. Sievišķīgi dzeltens
  296. Sirdssarkans
  297. Sirmens
  298. Sirms – gaiši pelēks, pelēks, pelēcīgi balts (apmatojums); zaudējis sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (mati, bārda); balta un melna apmatojuma sajaukums, zirgs vienmēr piedzimst tumšā krāsā, ar laiku baltais apmatojums sāk dominēt, vecam zirgam baltais apmatojums ir pārsvarā, aste un krēpes tādas pašas.
  299. Sirmzaļš
  300. Smaragdzaļš
  301. Smēķdzeltens
  302. Smilškrāsa
  303. Smilšpelēks
  304. Sniegbalts
  305. Spēkzaļš
  306. Spīvzaļš
  307. Standartdzeltens
  308. Sudrabains
  309. Sudrabbalts
  310. Sudrabpelēks
  311. Sudrabsārts
  312. Suņbrūns
  313. Sūnu zaļš
  314. Sūnzaļš
  315. Sviestdzeltens
  316. Svina pelēks
  317. Šarlaks – koši sarkans, spilgti sarkans (aizgūts no vācu valodas)
  318. Šarlaksarkans
  319. Šatens – brūni, kastaņbrūni cilvēka mati (aizgūts no franču valodas)
  320. Šūnaini dzeltens
  321. Tabakbrūns
  322. Teteraini sirms – tumši sarkani mušu lieluma plankumi uz balta apmatojuma (zirgiem)
  323. Tirkīzzils
  324. Tomātsarkans
  325. Tumšpelēks
  326. Tumšrozā
  327. Tumšsarkans
  328. Tumšsārts
  329. Tumšzils
  330. Ugunīgs – koši sarkans kā uguns
  331. Ugunssarkans
  332. Ultramarīns – spilgti zils (aizgūts no vācu valodas)
  333. Ultramarīnzils
  334. Ultraviolets
  335. Upju zils
  336. Vardes zaļš
  337. Vaskzaļgans
  338. Vecrozā
  339. Violeti pelēks
  340. Violetīgs
  341. Violetmelns
  342. Violets – sarkani zils, zili sarkans, gaiši rozīgs, rozīgi gaišzils (aizgūts no krievu, vācu un franču valodas)
  343. Violetsārts
  344. Violetzilgans
  345. Vīna sarkans
  346. Vīrišķīgi sarkans
  347. Zaldātzaļš
  348. Zaļganīgs – ar zaļganu nokrāsu
  349. Zaļgans – ar zaļu nokrāsu
  350. Zaļpelēks
  351. Zaļsarkans
  352. Zaļsārts
  353. Zaļsirms
  354. Zaļš
  355. Zaļzils
  356. Zeltaini balts
  357. Zeltains
  358. Zeltdzeltens
  359. Zeltsārts
  360. Zibens zils
  361. Ziedbalts
  362. Zilganbalts
  363. Zilganīgs – ar zilganu nokrāsu
  364. Zilganpelēks
  365. Zilgans – ar zilu nokrāsu
  366. Zilgs – ar zilu nokrāsu, zilgans
  367. Zili sirms – melno un balto matu sajaukums veido zilganpelēku nokrāsu (zirgiem)
  368. Zilibalts
  369. Zilizaļš – zaļš ar zilu nokrāsu
  370. Zilnējs
  371. Ziloņkaula balts
  372. Zilpelēks
  373. Zils
  374. Zilsarkans
  375. Zilsārts
  376. Zilzaļš – zaļš ar zilu nokrāsu
  377. Zviedrbalts
  378. Žilbinoši balts

Saliktiem nosaukumiem izmantojami vārdi

Krāsai priekšā liek piemērotu vārdu, pastiprinot un niansējot nozīmi, piemēram, sulīgi zaļa pļava.

  • Bāli
  • Brūngani
  • Drūmi
  • Dūmaini
  • Dzidri
  • Dziļi
  • Gaiši
  • Īpatnēji
  • Īsti
  • Koši
  • Krāšņi
  • Maigi
  • Medaini
  • Mirdzoši
  • Netīri
  • Rudenīgi
  • Spilgti
  • Spīdīgi
  • Spoži
  • Sulīgi
  • Tīri
  • Trekni
  • Tumši
  • Uzkrītoši
  • Ūdeņaini
  • Vecīgi
  • Viegli
  • Vizmaini
  • Zaigojoši
  • Zeltaini
  • Žilbinoši

Tāpat krāsas nosaukuma priekšā var likt citas vai tās pašas krāsas nosaukumu, piemēram, dzelteni balts (dzeltenbalts) zieds, sarkanbrūns soliņš, purpurvioleti sārts saulriets.

Valodā nav sastopami, bet teorētiski iespējami un intereses izraisīšanai lietojami neparasti salikteņi:

  • Gaišmelns
  • Gaišmerengo
  • Tumšbalts
  • Tumšindigo

Tā saucamie ģeometriskie salikteņi veidoti no ļoti atšķirīgām krāsām un apzīmē nevis krāsu sajaukumu, bet gan vairākas līdzās esošas krāsas:

  • Melnbalts
  • Rudi balts
  • Sarkanmelns

Reālijas krāsu apzīmēšanai

No reālijām jeb tipiskiem priekšmetiem vai parādībām var veidot krāsu nosaukumus, pievienojot vārdu “krāsa”, piemēram, aveņkrāsa, krēmkrāsa, ceriņkrāsa, ziloņkaula krāsa, ābeļziedu krāsa. Šādi var veidot bezgalīgi daudz krāsu apzīmējumu. Daži piemēri:

  • Apelsīni
  • Aprikozes
  • Ābeļziedi
  • Āboliņa dūmaka
  • Bronza
  • Caureja
  • Ceriņi
  • Dūmi
  • Dzelzs
  • Dzērvenes
  • Dzirksteles
  • Ingvers
  • Īrisi
  • Jūra
  • Kadiķi
  • Karameles
  • Kastaņi
  • Koraļļi
  • Krēslas roze
  • Kritušas lapas
  • Ķirši
  • Lasis
  • Lavanda
  • Magones
  • Medus
  • Melones
  • Pastelis
  • Pavasaris
  • Persiki
  • Pērle
  • Pļava
  • Rapši
  • Rieksti
  • Rozes pumpurs
  • Rudens
  • Salmi
  • Saules akmens (dzintars, dzītars, zītars)
  • Saullēkts
  • Smiltis
  • Sudrabs
  • Suns
  • Šīferis
  • Valrieksti
  • Vaniļa
  • Varš
  • Zamšāda
  • Zelts
  • Ziloņkauls

Šādi var veidot uz asociācijām balstītus krāsu nosaukumus arī bez vārda “krāsa”. Tā var darīt situācijās, kad no konteksta ir absolūti skaidrs, ka ir runa par krāsām. Tādiem toņu aprakstiem ir tik liela abstrakcijas pakāpe, ka lasītājam neizdotos uzminēt krāsu, ja blakus nebūtu krāsu parauga attēla. Daži piemēri:

  • Maigais persiks
  • Liegie ceriņi
  • Dabas simfonija
  • Krēslas roze
  • Vēsā plūme
  • Rozes asara
  • Versmainie virši

Reālijas kopā ar krāsas toņa nosaukumu

Ar priekšmeta vai parādības nosaukumu var precizēt un niansēt norādīto krāsas toni, piemēram, kaulubalts, pieneņdzeltens.

  • Ametistviolets
  • Apelsīnoranžs
  • Asinssarkans
  • Aveņsarkans
  • Ābolzaļš
  • Baložpelēks
  • Briljantbalts
  • Cielavzils
  • Dabiski balts
  • Debeszils
  • Delfīnu pelēks
  • Dimantbalts
  • Elektrozils
  • Jāņogsarkans
  • Kafijas brūns
  • Kanēļbrūns
  • Kaulubalts
  • Kristālzaļš
  • Kviešdzeltens
  • Linbalts
  • Mandarīnu oranžs
  • Mežuzils
  • Olīvzaļš
  • Pelnu pelēks
  • Pieneņdzeltens
  • Piķa melns
  • Pistāciju zaļš
  • Polārzaļš
  • Riekstubrūns
  • Rieta sarkans
  • Rudensdzeltens
  • Salātzaļš
  • Sirdssarkans
  • Smaragdzaļš
  • Sudrabsārts
  • Sūnzaļš
  • Tēraudzils
  • Tomātsarkans
  • Upju zils
  • Ūdenszils
  • Vīna sarkans
  • Zāleszaļš
  • Zemeņsarkans

Vienkārši krāsu nosaukumi

Pamatkrāsas

Tiek uzskatīts, ka visās valodās ar labi izstrādātu krāsu nosaukumu sistēmu eksistē vienpadsmit pamatkrāsas:

  • balts,
  • melns,
  • sarkans,
  • zaļš,
  • dzeltens,
  • zils,
  • brūns,
  • purpurs,
  • sārts,
  • oranžs,
  • pelēks.

Tradicionāli latviešu valodniecībā purpura, sārtas un oranžas krāsas nosaukums tiek uzskatīti par jauktiem, krāsu nianses apzīmējošiem nosaukumiem.

Dzīvnieku spalvas krāsa

Daudzās valodās, arī latviešu valodā, tiek lietoti speciāli nosaukumi, lai apzīmētu mājdzīvnieku krāsu. Galvenokārt tie attiecas uz zirgu apspalvojumu, piemēram, bērs, ābolains, dūkans, loss, pāts, salns, sarķis, sirms.

Ir krāsu nosaukumi, kurus attiecina gan uz dzīvniekiem, gan cilvēkiem, gan lietām, piemēram, ruda ķēve, ruda lapsa, rudi mati, ruds akmens, ruda roze.

Šie nosaukumi nav precīzi, jo dzīvnieku krāsa mainās. No tiem var gūt vienīgi priekšstatu par pamatkrāsu. Piemēram, loss – zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti un tumšu svītru pār muguru.

Metāliskas krāsas

Par metāliskām krāsām sauc krāsu nosaukumus, kas atvasināti no metālu nosaukumiem. Piemēram, kapara toņi ar metāliski blondām šķipsnām.

Reāliju krāsas

Atsevišķi izceļami no konkrētas reālijas atvasināti krāsu nosaukumi, piemēram, rožains, pelnains, krēmīgs, pērļains. Tādas mēdz saukt par priekšmetiskām krāsām.

Aizgūti krāsu nosaukumi

Aizgūti krāsu nosaukumi ir iespēja kompaktā, maksimāli koncentrētā veidā nosaukt krāsu, kuras apzīmēšanai ar citiem latviešu valodas līdzekļiem būtu nepieciešams garāks apraksts, piemēram, bordo – tumši sarkans. Ar aizgūtiem krāsu nosaukumiem raksturo sīku, precīzu krāsas toņa niansi. Tiem piemīt precīza vides un parādību raksturošanas iespēja, kā arī zināma eksotiskuma pieskaņa.

Pie aizgūtajiem pieskaitāmi gan patiešām aizgūtie (oranžs, violets, brūns), gan stabili eksistējoši latviešu valodā (purpurs, karmīns), gan svešvārdi (haki, indigo, marengo).

Daži ar krāsām saistīti termini

Ahromātiskās jeb bezkrāsainās ir balta, melna un visi krāsu toņi, kas rodas, sajaucot balto un melno visdažādākajās proporcijās.

Hromatiskās jeb krāsainās ir visas spektra krāsas.

Septiņas pamatkrāsas, kuras iegūst no baltās gaismas sadalīšanas spektrā, ir violeta, zila, gaiši zila, zaļa, dzeltena, oranža, sarkana.

Interesanti, ka bezkrāsainas jeb baltas gaismas efektu dod papildkrāsu pāru sajaukums, piemēram, sarkanas un zilizaļas, oranžas un gaiši zilas, dzeltenzaļas un violetas.

Citos avotos par pamatkrāsām sauc trīs lineāri neatkarīgas krāsas, t.i., krāsas, no kurām nevienu nevar iegūt no pārējām divām pamatkrāsām, un tās ir sarkana, zila, zaļa. Vai dzeltena, zila, sarkana.

Krāsotāju jaukšanas pamatkrāsas ir violeta, dzeltena un zilzaļa. Gleznotāju pamatkrāsas ir sarkana, dzeltena un zila, un balts pamats.

Par papildkrāsām sauc tādas divas krāsas, kuras jaucot iegūst krāsu, kas vizuāli rada baltās krāsas sajūtu.

Aditīvā krāsu jaukšana jeb jaukšana ar saskaitīšanu. Šādi jaucot, iegūtā krāsa ir gaišāka par sastāvdaļām.

Subtraktīvā krāsu jaukšana jeb jaukšana ar atņemšanas paņēmienu. Jo pretējākas krāsas tiek sajauktas, jo tumšāks ir iznākums.

Trešais krāsu jaukšanas veids ir klāšana sīkos triepienos, ļaujot tām optiski sajaukties, ja uz tām skatās. Tādu galarezultātu sauc par dalīto toni.

Pretkrāsas jeb komplementārās krāsas blakus viena otru pastiprina. Ja ilgi skatās uz tādu krāsu, pēc tam novērš skatu uz baltu krāsu, ilgāku laiku ir redzama aplūkotās krāsas pretkrāsa. Ja sajauc pretkrāsu gaismas, iegūst baltu gaismu. Ja sajauc pretkrāsu pigmentus, iegūst tumšu bezkrāsas toni.

Par analogām jeb blakuskrāsām sauc krāsas, kas krāsu aplī atrodas blakus.

Vairāk par un ap krāsām lasāms rakstā par digitālo krāsu pasauli. 2600+ krāsas latviski.

Interesanti

Latīņu valodā nav pelēkas un brūnas krāsas.

Aleutu (Grenlandes eskimosu) valodā ir 21 vārds, ar ko apzīmē baltu sniegu. Vēlāk gan atklājās, ka tas ir mīts.

Dažās valodās zaļa krāsa ir zilas nokrāsa.

Angļu valodā ir 11 pamatkrāsas, krievu un itāļu – 12, kru valodā tikai trīs: tumša, gaiša un sarkana.

Gaišus matus apzīmē nevis ar vārdu “dzeltens”, bet “blonds”.

Vārds “brunete” tiek lietots sieviešu matu krāsu apzīmēšanai, “brūns” – vīriešu.

Sārts, zils, zaļš ir vienkārši krāsu nosaukumi. Dzeltens, sarkans, pelēks vēsturiski ir atvasināti. Ir izzuduši tādi krāsu apzīmējumi, kā sarks, dzelts.

Avoti

Anitra Roze – Krāsu nosaukumi: lingvistiskais aspekts latviešu valodā – Rīga, 2005.

Latviešu valodas tēzaurs

Tildes datorvārdnīca