Cilvēks, kas izgudroja kopējamo mašīnu jeb kā Xerox kļuva slavena

Kompānija Xerox ražoja fotopapīru drukāšanai, savukārt Beteļa pētnieciskais institūts nenodarbojās ar svešu ideju attīstīšanu.

Tomēr zvaigžņu stāvokļa ietekmē Čestera ierīce atstāja iespaidu uz institūta vadību, un tā izdalīja 13000 dolāru pētījumiem. Firma “Haloid” centās izkļūt no kaimiņa Estman Kodak ēnas un lika uz spēles visu. 1946. gadā Beteļa institūts, Karlsons un Haloid noslēdza vienošanos par komerciālas elektrofotogrāfijas licenci.

Attēlā ir redzama Čestera Karlsona kopējamā aparāta shēma ar Beteļa institūta zinātnieku uzlabojumiem.

Pirmais kopētājs bija milzīga un dārga mašīna koka korpusā. Izmantotā krāsa diezgan slikti turējās pie papīra un bieži izsmērējās kā pārgatavojies banāns pirkstos. Lai no tā izvairītos, papīru vajadzēja labi uzsildīt, tāpēc koka aparāti nereti aizdegās, tāpēc līdz 1960. gadam mašīnās iebūvēja ugunsdzēšamo aparātu.

Kopētājs tika pilnveidots. 1960. gadā piepildījās Karlsona sapnis – tika izlaists Xerox 914. Aparāts bija viegls un viegli izmantojams. Tas kopēja uz parasta papīra loksnēm. Vārdu sakot, strādāja tieši tāpat, kā notiek mūsdienās: cilvēks uzliek lapu, nospiež pogu, un iznāk ārā kopija.

Haloid riskantais ieguldījums atpelnījās ar uzviju – kopētājiem bija reibinoši panākumi. Tie strauji mainīja darbu ar papīra dokumentiem. Vēl vairāk, kompānijas “Xerox” izstrādes ļoti ietekmēja tālākos notikumus – radās pavisam jauna tipa drukāšanas mašīnas jeb digitālā druka.

Tādējādi ģeniāls 20. gadsimta izgudrotājs Česters Karlsons radīja veselas industrijas nozares pirmsākumu.